Algas palielinās gausi

© Ilustratīva bilde

Pērn visaugstākais vidējais mēneša neto atalgojums bija IT nozarē strādājošajiem, piemēram, darba samaksa programmētājiem (ar vismaz 5 gadu pieredzi) un sistēmu arhitektiem pārsniedza 2000 eiro mēnesī, liecina CV–Online Latvia atalgojuma pētījuma dati.

Kopumā arī citās amatu kategorijās IT jomā atalgojums lielākoties bija virs 1000 eiro uz rokas. Salīdzinot ar 2014. gadu, IT jomā strādājošajiem darba samaksa pieaugusi par apmēram 1%. Savukārt zemākās algas saņem izglītības, kultūras un veselības aprūpes jomā strādājošie.

Latvijā 2015. gadā vidējā neto mēneša darba samaksa, ieskaitot prēmijas, ir pieaugusi par 5%, secināts pētījumā. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums joprojām ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas. Savukārt lielākās algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī dažādiem kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga un pārdošanas jomā.

Pētījuma dati arī liecina, ka pieaugusi atšķirība vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem. Piemēram, vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 59%, kas ir par 13% lielāka atšķirībā nekā pētījuma datos pirms gada. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā (581 eiro uz rokas), bet augstākais – Pierīgā (840 eiro) un Rīgā (902 eiro).

«Oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn vidējā neto alga Latvijā bija 603 eiro, bet mūsu dati rāda, ka darba samaksa, ieskaitot prēmijas, citus ienākumus, tostarp aplokšņu algas, bijusi par aptuveni 200 eiro lielāka,» stāsta CV–Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Salīdzinot pētījuma rezultātus reģionos, lielākā atšķirība ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas varētu liecināt par iespējamo aplokšņu algu īpatsvaru, ir vērojama Pierīgā (32%) un Latgalē (28%), bet kopumā visā valstī vidēji 26%. Bet, vērtējot jomas, viskrasāk pētījuma un CSP apkopotie dati algu apmēros atšķiras kokapstrādes un nekustamā īpašuma sektorā.

«Darba tirgū darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst grūtāk piesaistīt darbiniekus, bet arī vairāk ir jādomā, kā veicināt pašreizējo darbinieku apmierinātību, jo pastāv augsti darbinieku rotācijas riski. Lai veidotu sekmīgu personālvadības politiku, daļa uzņēmumu katru gadu uzlabo darba nosacījumus un apstākļus – gan palielinot atalgojumu, gan piedāvājot plašāku labumu grozu,» informē A. Brodiņš.

No papildus mēneša algai saņemtajiem bonusiem trīs populārākie joprojām ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi.

Komentējot ekonomisko situāciju, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta: «Aktivitātes darba tirgū liecina, ka atalgojuma izmaiņas, visticamāk, būs saistītas ar jomu speciālistiem un vadības darbiniekiem. Noteiktās nozarēs izmaiņas darba samaksā, vairāk gan statiski, var nest cīņa ar ēnu ekonomiku.»

Pētījums norisinājās algu informācijas datubāzē Latvijā – Algas.lv. Pētījuma dati tika iegūti no 2015. gada janvāra līdz decembrim, apkopojot informāciju gandrīz par 21 tūkstoti respondentu. Pētījuma ietvaros tika uzrunāti arī darba devēji. Algu un atlīdzību pētījums tiek veikts trešo gadu. Tajā apkopo informāciju par reālo neto darba samaksu 160 profesijās 35 biznesa sektoros.

PAR ATALGOJUMU

Vidējais mēneša neto atalgojums, Top 5 nozares

• IT – 1138, pieaugums par 1%

• Bankas, finanšu pakalpojumi – 1031, pieaugums par 8,4%

• Telekomunikācijas – 939, pieaugums par 1,7%

• Alkoholisko dzērienu ražošana – 936, pieaugums 6,7%

• Vairumtirdzniecība – 913, pieaugums par 5,1%

Visstraujāk algas pērn palielinājušas

• Apdrošināšanā – par 8,7%

• Bankas, finanšu pakalpojumos – par 8,4%

• Kokapstrādē, mēbeļu ražošanā – par 8,1%

• Pērn farmācijā un lauksamniecībā bija vērojams visizteiktākais darba samaksas sarukums: attiecīgi –4,3 un 6,9%

Mazākās algas pērn bija: (mēnešalga uz rokas, vidēji)

• Apkopējs – 340

• Istabene – 365

• Sanitārs, slimnieku kopējs – 350

• Medmāsa – 430

• Viesmīlis, oficiants – 440

• Pārdevējs – 420

• Kasieris – 370

• Aukle – 430

• Florists – 450

• Dārznieks – 400

• Bibliotekārs –390

• Audzinātājs, pirmsskolas izglītības skolotājs – 400

• Šuvējs – 400

• Apsargs – 450



Latvijā

Latvijā patlaban jāvienojas par konkrētu darbu sarakstu un ātru laika rāmi ekonomikas restartam, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprināto Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī.

Svarīgākais