Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gados sarucis par ceturto daļu mirstības un emigrācijas dēļ. Emigrācijas rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētītajām valstīm, turklāt lielākā daļa uz ārzemēm emigrējušo Latvijas cilvēku atzinuši, ka atgriezties negrasās. Tas secināts OECD Latvijas sociālās politikas pārskatā.
OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valstis, to skaitā 21 ES dalībvalsts, arī Igaunija. Latvija gatavojas šajā organizācijā iestāties. OECD pārskats par nodarbinātību un sociālo politiku tika gatavots divus gadus, un vakar ar to iepazīstināta Latvijas sabiedrība. OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta Sociālās politikas nodaļas vadītāja Monika Kviēzere sacīja, ka pēdējos piecos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme ir pietiekami iespaidīga, tā ir augstāka nekā citām līdzīga attīstības līmeņa valstīm (Igaunija, Slovākija, Čehija, Slovēnija), tomēr tieši Latvijā ir visaugstākā ienākumu nevienlīdzība. «Latvijas izaugsmes iespējas ir atkarīgas no darba ražīguma pieauguma, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanās, un šie ir arī OECD valstīm raksturīgi izaicinājumi,» teica eksperte, «taču demogrāfiskās tendences, nevienmērīgā izaugsme un ievērojamās atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem padara Latvijas darba tirgus un sociālās politikas stiprināšanu par īpaši aktuālu uzdevumu.» Ziņojumā ietvertas četras nodaļas, kas apskata ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz sociālajiem izaicinājumiem; iedzīvotāju skaita samazināšanos un iespējamo rīcības politiku; darbaspēka produktivitātes kāpināšanu un sociālās politikas stiprināšanu.
Pārskatā uzsvērts, ka Latvijas darbaspēka līdzdalība ir augstāka par vidējo OECD līmeni, tomēr darba tirgū ir ievērojamas reģionālas atšķirības un plaši izplatītas zemi apmaksātas darba vietas. Latvija nevarēs nodrošināt izaugsmi, ja nerisinās problēmas, kuras saistītas ar iedzīvotāju skaita kritumu un ēnu ekonomiku. Eksperti arī norāda, ka Latvijā ir viszemākā cilvēku iesaiste mūžizglītībā, kas mazina cilvēka spēju pielāgoties darba tirgus izmaiņām, kā arī augsts ilgstošā bezdarba līmenis. Savukārt, lai cerētu, ka Latvijā atgriezīsies emigrējušie tautieši, ir nepieciešams piedāvāt ekonomiskos stimulus. Migranti Latvijā neatgriezīsies, kamēr nebūs svarīga iemesla to darīt, un, tā kā visbiežāk cilvēki emigrē tieši ekonomisko apsvērumu dēļ, tāpēc arī šiem stimuliem, lai viņus atgrieztu mājās, jābūt ekonomiskas dabas. Ziņojumā arī secināts: kaut arī Latvijā ir bijušas iniciatīvas uzlabot pabalstu sistēmas un pilnveidot nodarbinātības dienestu sniegto atbalstu, izdevumi sociālajai aizsardzībai, pēc OECD ekspertu domām, joprojām ir zemi. Lai šo situāciju mainītu, Latvijai tiek ierosināts kā galveno politikas prioritāti izvirzīt sociālo aizsardzību.