Latvija rekordiste ilgstošā bezdarba jomā

Inga Paparde schedule4.apr 2016

Latvijā ir augsts ilgstošā bezdarba rādītājs, uzsver Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Cilvēku skaits, kuri ilgstoši ir bez darba, ir ļoti liels salīdzinājumā ar citām valstīm, lai arī pēdējos gados nedaudz samazinājies, norādīts OECD Latvijas sociālās politikas pārskatā.

Jaunākie dati liecina, ka ilgstoši – vairāk nekā gadu – bez darba ir trešdaļa bezdarbnieku Latvijā. Tas ir vairāk nekā 25 000 cilvēku. Vidējais bezdarba ilgums ilgstošajiem bezdarbniekiem ir 915 dienas jeb 2,5 gadi.

Resurss vai drauds sabiedrībai

«Ilgstošais bezdarbs ne tikai pazemina mājsaimniecību pašreizējo dzīves situāciju, bet arī pakļauj šos cilvēkus nozīmīgam riskam zaudēt darba prasmes un iemaņas, samazinot nākotnes ienākumus un kopumā ekonomikas produktivitātes potenciālu,» teikts pārskatā. Demogrāfisko procesu dēļ (Latvija pēdējos 25 gados zaudējusi ceturto daļu savu iedzīvotāju) ilgstošais bezdarbs Latvijā jāuzlūko ļoti kritiski, jo tas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēka potenciāla attīstības un visas valsts situāciju kopumā. OECD norāda, ka arī citās valstīs ir ilgstošā bezdarba problēma, taču tieši demogrāfiskie rādītāji liek bažīties par Latvijas situāciju.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats norāda, ka OECD ziņojumā apskata pēckrīzes gadus, tagad situācija ar ilgstošo bezdarbu ir uzlabojusies, tiesa, radītājs joprojām augsts. Eksperts stāsta, ka arī starp Eiropas Savienības valstīm 2010.–2012. gadā Latvijas ilgstoša bezdarba rādītājs bija krietni virs vidējā, tagad ir samazinājies, taču kopumā Latvijā ilgstošā bezdarba līmenis ir augstāks nekā lielākajā daļā ES valstu, kur vidējo ilgstošā bezdarba rādītāju pasliktinājusi situācija Grieķijā un Spānijā. «Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas gadījumā ilgstošā bezdarba problemātika ir īpaši aktuāla demogrāfisko tendenču un novecošanās dēļ. Latvija ir piedzīvojusi vienu no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem salīdzinājumā ar citām OECD valstīm,» uzsver G. Ignats, «emigrācijas tendences īpaši skārušas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju grupu. Otra problēma ir novecošanās – no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju 40 procentu ir vecāki par 50 gadiem.»

Izdzīvo bez darba

Tieši pirms gada valdība apstiprināja iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnes, kurās apņemas tuvāko nu jau četru gadu laikā ilgstošo bezdarbu samazināt līdz 15 procentiem. Tajā brīdī ilgstošais bezdarbs bija 35 procenti. Tie bija vidējie rādītāji, taču ir vairāki novadi, kur ilgstošais bezdarbs ir 60–70 procentu no visa bezdarba, visaugstākais – Latgalē, Kārsavas, Baltinavas un Rugāju novadā.

Kas mainījies gada laikā? «Ilgstošo bezdarbnieku ir nedaudz mazāk, taču tas ir tikai par dažiem cilvēkiem, kuri aizbraukuši projām,» Neatkarīgajai saka Kārsavas novada priekšsēdētājas vietnieks Pēteris Laganovskis. Jaunu darba vietu novadā diemžēl nav. Kopējais ilgstošo bezdarbnieku skaits Kārsavas novadā ir 567, kas no visiem bezdarbniekiem ir 69 procenti. Taču novadā ir pagasti, kur ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vēl lielāks, – Goliševā 70 procentu, Salnavā 73 procenti, Malnavā 77 procenti. «Būtībā situācija nav mainījusies, neliels procents ilgstošo bezdarbnieku ir tādi, kuri gribētu un varētu strādāt, bet viņi nevēlas pamest novadu,» stāsta P. Laganovskis, «taču lielākā daļa nebūs strādātāji, un ne alkoholisma problēmu dēļ – tā nav lielākā problēma. Cilvēki ir atraduši no darba, pieraduši pie šādas dzīves, viņiem ir savs dzīves ritms. Citiem cilvēkiem dzinulis ir alga, iespēja nopelnīt, kaut ko sasniegt, bet ilgstoši bez darba šī motivācija strādāt zūd.» Ar katru no ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri ne tikai gadu ir bez darba, bet trīs, piecus, desmit, ir jāauklējas, jāpieskata, jārūpējas. Nelielu daļu iesaista algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, – uz kopējā bezdarbnieku daudzuma 43 pagaidu darbos iesaistītie tiešām ir neliels skaits. Kāda būtu brīnumnūjiņa, lai ilgstošos bezdarbniekus Kārsavā atkal iesaistītu darba tirgū, jo valstī kopumā darba roku sāk trūkt? «Grūti pateikt... Tiem, kuri ir gatavi strādāt bez pārcelšanās uz pilsētu, tas būtu uzņēmums tepat novadā, bet citiem varbūt kāda valsts programma, valsts veidoti sociālie uzņēmumi?» domā novada vadības pārstāvis. Daļa iedzīvotāju ilgstoši nestrādā veselības problēmu dēļ. Pagaidām viņš neredz, kā novadā samazināt divas reizes to bezdarbnieku skaitu, kas ilgstoši ir bez darba. Atņemt pabalstus vai samazināt to apmērus? «Nē, tas nebūtu risinājums, jo kaut kā ir jādzīvo, bērni jāpabaro. Tas galīgi nebūtu cilvēcīgi,» šādu ideju noraida P. Laganovskis.

Visi, kas bez darba, ilgstoši

Kārsavas novads nebūt nav vienīgais ar tik augstu ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaru. Visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir Istras pagastā (86 procenti visu bezdarbnieku) un Pureņu pagastā (84 procenti) Ludzas novadā (vidējais rādītājs 64 procenti). Augsts ilgstošā bezdarba līmenis ir Līdumnieku pagasta Ciblas novadā (80 procenti), Svariņu pagastā (78) un Bērziņu pagastā (75) Dagdas novadā, Turku pagastā Līvānu novadā (76 procenti). 80 procentu no visiem bezdarbniekiem ilgi bez darba ir arī Vīksnas pagastā Balvu novadā, 74 procenti – Krišjāņos arī Balvu novadā. Baltinavas novadā – 73 procenti. Lai arī Viļakas novadā vidējais ilgstošā bezdarba līmenis nedaudz pārsniedz atzīmi 60, trijos no tā pagastiem tas ir ļoti augsts – 77 procenti Susājā, 76 procenti Kupravā un 71 procents Medņevā.

Iekārtojas arī darbā

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 52,6 procenti ir bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem, 18,7 procenti – bezdarbnieki ar invaliditāti, taču arī jaunieši ir bez darba ilgstoši – tie ir trīs procenti no visiem bezdarbniekiem. Vidējais bezdarba ilgums ilgstošajiem bezdarbniekiem ir 915 dienas jeb apmēram 2,5 gadi. Ilgstošo bezdarbnieku vidū ir palīgstrādnieki, veikala pārdevējs, apkopēji, sētnieki, aprūpētāji, kokapstrādes iekārtu operatori, būvstrādnieki, krāšņu kurinātāji un šuvēji.

Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir Latgales reģionā (51,9 procenti), tie ir puse bezdarbnieku, bet mazākais – Rīgas reģionā (12,6 procenti). Salīdzinot ar 2015. gada sākumu, ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies visos reģionos – kopā par 7,3 procentiem. Šā gada divos mēnešos darbā iekārtojušies 1023 ilgstošie bezdarbnieki, no kuriem 75 procenti atraduši darbu pēc kāda NVA pasākuma pabeigšanas.

Jaunākie dati liecina, ka ilgstoši – vairāk nekā gadu – bez darba ir 29% bezdarbnieku Latvijā

Vairākos pagastos ilgstoši bez darba ir 70–85 procenti no reģistrētajiem bezdarbniekiem

Vidējais bezdarba ilgums ilgstošajiem bezdarbniekiem ir 915 dienas jeb 2,5 gadi

Kurzemes reģions 26,9%

Zemgales reģions 21,6%

Rīgas reģions 12,6%

Latgales reģions 51,9%

Vidzemes reģions 31,7%

Ilgstošais bezdarbs

LATVIJĀ 86 581 bezdarbnieks, no tiem ILGSTOŠI bez darba 25 124 jeb 29%

Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā (%)

Aglonas novads 63