Veselības ministrijas slepenā naudas lādīte
Kādos tieši naudas apcirkņos ir iespējams atrast 400 000 eiro, lai tos piešķirtu reģionu slimnīcām, Veselības ministrija skaidri pateikt nevar. Arī Nacionālais veselības dienests (NVD) tā vietā turpina skaidrot, kādu iemeslu dēļ slimnīcām reģionos nauda samazināta.
«Esošā nozares finansējuma ietvaros,» tā Neatkarīgajai atbild ministrijā, kas nozīmējot, ka šie līdzekļi netiks piešķirti papildus esošajam nozares budžetam, piemēram, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kur pēkšņi ir iespējams atrast šādu naudu un vai tā netiks atņemta kādām būtiskām programmām veselības jomā, atbildes nav. Arī NVD šādu informāciju noskaidrot nevar. Tieši dienesta telpās pagājušo nedēļu pulcējās reģionu slimnīcu vadītāji, lai runātu par finansējumu šim gadam, kas slimnīcām ambulatoro pakalpojumu sniegšanai ir samazināts vidēji par pieciem procentiem. Pēc tikšanās Latvijas Slimnīcu biedrība bija saņēmusi ziņu tieši no Veselības ministrijas, ka atrasti 400 000 eiro, kurus novirzīt slimnīcām reģionos. Tomēr Slimnīcu biedrība pēc tikšanās nosūtīja vēstuli premjerministram ar lūgumu satikties un apspriest situāciju. Slimnīcu prasība ir piešķirt finansējumu iepriekšējā gada līmenī, tas ir, par nepilnu miljonu eiro vairāk, nekā paredzēts līgumos, lai iedzīvotājiem reģionos palīdzības apjoms netiktu samazināts.
Savukārt NVD skaidro, ka reģionu slimnīcām šogad piedāvātajos līgumos ir plānots mazāks finansējums ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai nekā pērn un «samazinājums ir saistīts ar to, ka 2015. gadā šajās ārstniecības iestādēs nav sniegts viss plānotais pakalpojumu apjoms katrā no pakalpojumu veidiem». Proti, dienests skaidro, ka svarīgākais nosacījums, kāpēc slimnīcas saņem mazāk, nav vis tas, ka papildu nauda rindu mazināšanai bija vajadzīga Rīgas lielajām slimnīcām, bet šo reģionu «slimnīcu neefektīvas līdzekļu administrēšanas dēļ», un «nav pieļaujams, ka pacientiem tiek liegta iespēja saņemt gadam plānoto ambulatoro pakalpojumu apjomu». «Sniegto pakalpojumu apjoms iepriekšējā gadā ir būtisks rādītājs, kas ik gadu tiek ņemts vērā, plānojot līguma summu nākamajam gadam, līdz ar to iepriekšējā gadā neapgūtie līdzekļi tiek novirzīti pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prioritātēm,» informē NVD. Šī prioritāte ir onkoloģijas pacienti, un, tā kā lielākā pacientu plūsma onkoloģijas pakalpojumu saņemšanai ir universitāšu slimnīcās, šogad lielāks finansējums piešķirts ambulatoro diagnostisko izmeklējumu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem Rīgas Austrumu slimnīcā un Stradiņa slimnīcā.
Tātad no dienesta skaidrojuma izriet, ka mazāku finansējumu šogad saņem reģionu slimnīcas, kuras pagājušā gadā neizpildīja kvotas, taču, kā Neatkarīgajai skaidroja gan Slimnīcu biedrība, gan arī pati NVD vadība, samazinājums skar visas slimnīcas reģionos, lai nodrošinātu papildu finansējumu ambulatorajām konsultācijām un izmeklējumiem tieši onkoloģiskajiem pacientiem, arī tās, kuras apguva visus valsts piešķirtos līdzekļus. Slimnīcu biedrība arī tikšanās laikā ar naudas sadalītāju NVD pauda neapmierinātību ar to, ka, slēdzot līgumus, tiek ņemti vērā iepriekšējā gada pirmie deviņi mēneši, nevis visi 12, kas parāda patieso ainu pakalpojumu sniegšanā un kvotu izpildē. Puse reģionu slimnīcu līgumus par ambulatoro veselības pakalpojumu sniegšanu nav parakstījušas, taču palīdzība iedzīvotājiem tiek sniegta pagaidu līgumu ietvaros.