UGUNS POSTA DARBI: Izdeg hektāri zemes un sadeg mājas

Apkopot statistiku par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā šopavasar praktiski nav iespējams, jo katru dienu mainās ugunsdzēsēju izsaukumu skaits uz šīm Latvijas zemi postošajām nelaimēm. Pērnā zāle deg milzīgās platībās visā Latvijā – laukos un arī pilsētās. Atšķirībā no citiem gadiem šogad kūlas degšanai ir pateicīgi laika apstākļi.

Pēdējā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija liecina, ka šogad Latvijā reģistrēti jau 1462 kūlas ugunsgrēki, un tie nav viens divi izsaukumi dienā, piemēram, vienas dienas laikā dzēsti 114 kūlas ugunsgrēki, kuru kopējā degšanas platība bija vairāk nekā 210 hektāri.

Pagājušajā gadā dzēsti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 76 gadījumos kūlas degšanas rezultātā dega arī ēkas (nodega 33 ēkas), transportlīdzekļi un cieta trīs cilvēki. Kūlas dedzināšanas rezultātā pagājušā gadā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantam par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro apmērā, bet par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskās personas – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro, atgādina VUGD speciāliste Viktorija Gribuste.

Taču rādās, ka naudas sodi vēlmi vai apmātību dedzināt veco zāli nemazina. Šogad vēl nebija nokusis sniegs, kad ugunsdzēsējiem jau bija jātraucas uz pirmajiem kūlas ugunsgrēkiem, piemēram, jau februārī dzēsta degoša zāle Ķekavas pagasta Rāmavā un Kuldīgas novada Rumbas pagastā. VUGD statistika liecina, ka kūlu dedzina visos Latvijas reģionos.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laika apstākļiem. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug. VUGD atgādina, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi.

Ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku tika dzēsti Lieldienu brīvdienās – ugunsdzēsēji devās dzēst 473 kūlas ugunsgrēkus, kuros nodega vairākas ēkas un cieta arī trīs cilvēki. «Iespējams tieši kūlas degšanas rezultātā Ciblas novada Līdumnieku pagastā nodega pirts un neapdzīvota māja, Rencēnu ielā Rīgā dārza māja, bet Ogres novada Ogresgala pagastā dzīvojamā māja,» norāda V. Gribuste. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki ir pat 80, 70 un 40 hektāri. Kūlas ugunsgrēki var beigties pavisam traģiski – šonedēļ tika saņemts izsaukums uz Preiļu novada Aizkalnes pagastu, kur dega divas saimniecības ēkas un kūla divu hektāru platībā. Ugunsdzēsējiem izdevās no liesmām izglābt blakus esošo dzīvojamo māju. Abas saimniecības ēkas, visticamāk, aizdegās tieši no blakus esošā kūlas ugunsgrēka.

UZZIŅAI

Viena diena ugunsdzēsēju cīņā ar kūlas ugunsgrēkiem

• 6. aprīlī reģistrēti 55 pērnās zāles ugunsgrēki, kuru kopējā degšanas platība bija vairāk nekā 150 hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki:

• 40 hektāri – Ludzas novada Isnaudas pagastā

• 20 hektāri – Bauskas novada Brunavas pagastā

• 10 hektāri – Rēzeknes novada Ozolaines pagastā

• 8 hektāri – Limbažu novada Pāles pagastā un Daugavpils novada Maļinovas pagastā

• 7 hektāri – Kleistu ielā Rīgā, Ķekavas novada Ķekavas pagastā

• 5 hektāri – Daugavpils novada Tabores pagastā un Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.

Avots: VUGD