Kokaudzētavā Norupe: no sēkliņas līdz augstvērtīgam stādam

Mūsu valsts ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm. Bet galvaspilsēta Rīga ir pati lielākā meža īpašniece no Eiropas pilsētām, – Rīgai pieder gandrīz 62 000 hektāru meža, kurus apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Rīgas meži.

Ieguldīts viss darba mūžs

Rīgas pašvaldības meži galvaspilsētu ieskauj apmēram 50 km plašā puslokā. Daudzi domā, ka mežs veidojas stihiski, taču patiesībā tas ir galvenokārt cilvēka roku stādīts un kopts. Bet viss sākas ar sēklu ieguvi, jo tās ir kvalitatīva stādāmā materiāla izveides pamats. Un šajā ziņā uzslavu ir pelnījuši Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieki, kas jau kopš pērnā gadsimta 50. gadiem ir rūpīgi strādājuši, lai meža selekcija Latvijā būtu augstā līmenī, – mēs izgriežam pogas praktiski visām Eiropas valstīm, Latviju apsteiguši vienīgi zviedri.

Pateicoties Latvijas zinātniekiem, pēdējā pusgadsimta laikā ir radīts vērtīgs pamats selekcionēta meža reproduktīvā materiāla ieguvei. Piemēram, Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks doktors Imants Baumanis visu savu darba mūžu veltījis priežu selekcijai. Pateicoties viņa un citu institūta Silava zinātnieku ieguldījumam, Norupē 2005. gadā tika izveidota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija piecu hektāru platībā. Starp citu, tieši priede kokaudzētavā tiek audzēta vislielākajos apjomos (aptuveni 70% no visa sortimenta). Latvijas meža selekcijas vēsturē tā bija pirmā reize, kad priežu sēklu plantācija veidota no otrās paaudzes labāko koku pēcnācējiem. No šādām sēklām audzētas priedes augs vismaz par 15 gadiem ātrāk, nekā ierasts, tām būs īpaši taisni stumbri, smalki zari un sevišķi augstvērtīga koksne.

2012. gadā no plantācijas tika ievākta pirmā sēklu raža, bet 2014. gadā no šīm sēklām izaudzētie ģenētiski augstvērtīgie stādi tika iestādīti Rīgas mežu Gaujas mežniecībā. Plantācijā aug 987 koki.

Rīgas meži, turpinot sadarbību ar valsts mežzinātnes institūtu Silava, 2015. gada pavasarī ierīkoja vēl vienu augstākās pakāpes priežu sēklu plantāciju 6,5 ha platībā.

Viss ir modies pēc ziemas snaudas

Norupē tiek audzēti arī egļu, bērzu un melnalkšņu ietvarstādi – arī šiem kokiem Rīgas mežu teritorijās ir ierīkotas speciālas plantācijas sēklu ražošanai (egļu plantācija gan vēl nav sākusi ražot, tāpēc sēklas šobrīd jāiepērk).

Kokaudzētavas Norupe vadītājs Māris Druvaskalns stāsta, ka tajā aktīvākais darba process norit no marta beigām līdz pat Ziemassvētkiem. Pavisam nesen pēc ziemas snaudas tika iedarbināta sējamā līnija, kas sēklas iesēj speciālās stādu audzēšanas kasetēs. Tad kasetes tiek ievietotas siltumnīcā. Sēkliņa dīgst 7–10 dienu laikā. Siltumnīcā jaunie stādiņi pavada aptuveni 1,5 mēnešus, šajā laikā tiek piebaroti ar speciālu mēslojumu. Bet, kad pavasara salnas ir aiz muguras, stādi nokļūst zem atklātas debess – audzēšanas poligonos. «Lai siltumnīcas nestāvētu tukšas, sējam vēl vienu ražu. Tiesa gan, citu sugu kokus,» piebilst M. Druvaskalns. Savukārt vasaras izskaņā daļa stādu tiek iedēstīti mežā, bet daļa tiek pārnesti uz poligoniem un tur pārziemo, lai turpinātu augt nākamajā pavasarī. Piemēram, egļu stādi Norupē tiek audzēti divus gadus, līdz tie tiek iestādīti Rīgas mežu apsaimniekotajā teritorijā vai nonāk tirdzniecībā.

Miljoniem sēkliņu un stādu

Kopumā ik gadu kokaudzētavā tiek iesēts 2,5–3 miljoni sēkliņu, aptuveni 10–15% sējeņu gan izposta cielavas, tos izknābājot. Tomēr ik gadus Norupes kokaudzētava saražo apmēram 4 miljonus dažādu koku sugu stādus.

Norupes vadītājs skaidro, ka stādāmais materiāls, ko izaudzē kokaudzētavās, ir daudz kvalitatīvāks. «Mežsaimniecības galvenais mērķis ir iegūt kvalitatīvu koksni. Materiālam, kas iesējas savā vaļā, nav nekādas garantijas, ka koksne būs augstvērtīga. Mežos var redzēt kokus ar līkiem stumbriem, divām galotnēm utt. Selekcijas rezultāti apliecina, ka no sēklām, kas iegūtas no pirmās pakāpes sēklu plantācijām, koku pieaugums un kvalitāte uzlabojas par aptuveni 15%. Turklāt nav arī garantijas, vai sēkliņas pašas cirsmā ir izsējušās vienmērīgi un līdz ar to vai cirsma ir pilnībā atjaunota,» uzsver M. Druvaskalns. Šie jautājumi nav aktuāli, ja meža atjaunošanai izvēlas kvalitatīvus un selekcijas rezultātā uzlabotus meža stādus, kas paver meža īpašniekam iespējas izaudzēt augstvērtīgu nākotnes mežu.

Pieejama Eiropas nauda

«Meža īpašniekiem ir pieejams Eiropas Savienības atbalsts [vairāki miljoni eiro] meža atjaunošanai. Lai saņemtu ES atbalstu, kā stādāmais materiāls der gan no plantāciju sēklām izaudzēti stādi, gan no mežaudzes sēklām iegūti stādi,» informē Rīgas mežu meža atjaunošanas speciāliste Anda Vilciņa.

Arī Rīgas meži katru pavasari atjauno savus izcirtumus ar Norupes kokaudzētavā izaudzētajiem stādiem. Aktīvais darba cēliens meža atjaunošanā ir aprīlis un maijs. Piemēram, pērn Rīgas apkaimē mežs tika atjaunots gandrīz 350 ha platībā. «Mežs ir jāatjauno piecu gadu laikā pēc tā izciršanas – to nosaka likumdošana,» skaidro A. Vilciņa. Šogad Rīgas meži jauna meža stādīšanu uzsāka 1. aprīlī, Tīreļu mežniecības Olaines iecirknī iestādot 4400 melnalkšņu stādus, kā arī bērzu un priežu stādus. Pavasara sezonā plānots atjaunot 344 ha meža, iestādot 1,1 miljonu kociņu. Visvairāk – 825,7 tūkstoši jeb 74,3% – Rīgas mežos tiks stādīti priežu ietvarstādi, 176,2 tūkstoši jeb 15,8% egļu ietvarstādi, 34,2 tūkstoši jeb 3,1% bērzu un 75,7 tūkstoši jeb 6,8% melnalkšņu stādi.

Lai arī meža atjaunošana pamatā notiek pavasarī, taču atkarībā no laika apstākļiem sausajos meža augšanas tipos jaunu mežu var stādīt arī rudenī – no augusta beigām līdz oktobra vidum. Plānots, ka vasaras beigās un rudenī tiks iestādīti vēl 70–90 hektāri jauna meža, kopumā šogad atjaunojot mežu vairāk nekā 400 hektāru platībā.

Ilgais ceļš līdz rezultātam

Kā skaidro A Vilciņa, pirms stādu stādīšanas zemē ir jāveic arī augsnes sagatavošanas darbi, tad norit pats stādīšanas process, kam seko atjaunoto platību kopšana. Piemēram, 2015. gadā kopšanas darbi notika 1153 hektāru platībā – ap katru jauno kociņu tiek apļauta zāle. Pļaušanu veic trīs gadus pēc kārtas. Pēc tam vēl vairāku gadu garumā notiek jaunaudžu kopšana. Papildus tam vēl jārūpējas, lai koka augšanu pēc iespējas mazāk apdraudētu kukaiņi un dzīvnieki. Tomēr lielākais meža ienaidnieks ir uguns. «Pērn mums pilnībā nodega piecgadīga jaunaudze,» piebilst A. Vilciņa, aicinot cilvēkus mežā un tā tuvumā atpūsties atbildīgi, jo mežs cilvēkam kalpo par enerģijas un izejvielu avotu, bet tā atjaunošana prasa vairākus gadu desmitus.

«Nereti cilvēki kreņķējas, ka tiek izcirsti koki, taču visam ir savs cikliskums. Kokiem novecojot, tie vairs tik intensīvi neražo skābekli, principā vairāk pat to piesaista sev. Nocērtot koku, mēs ievācam ražu un tā vietā iestādām jaunu mežu,» uzsver meža atjaunošanas speciāliste.