Valstij piederošie uzņēmumi turpinās konkurēt

Valdība, lemjot par Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanu, nolēmusi to pagaidām vēl nerealizēt. Daļa ekspertu gan uzskata, ka šāds lēmums valstij kā abu uzņēmumu akciju turētājai nākotnē nesīs zaudējumus.

Nolemjot abus uzņēmumus neapvienot, valdība Privatizācijas aģentūrai gan uzdevusi līdz šā gada jūnijam piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas līdz šā gada 1. oktobrim varētu sniegt telekomunikāciju nozares izvērtējumu un informēt valdību par iespējamiem LMT un Lattelecom nākotnes virzieniem.

«Tas būs plašāks pētījums par nozari kopumā, ņemot vērā, ka patlaban notiek pārmaiņas tirgū. Valdība uzskata, ka nepieciešama papildu ekspertu kompetence, kas izvērtētu situāciju,» saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Atšķirīgi viedokļi

Ar piedāvājumu par abu uzņēmumu apvienošanu to akcionārs TeliaSonera pie valdības vērsās pērnā gada novembrī. Skandināvu akcionārs uzskata, ka, apvienojot abus uzņēmumus, tiktu nodrošināta efektīvāka LMT un Lattelecom resursu izmantošana. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

TeliaSonera, kurai pieder 49% LMT akciju, viedoklim nepiekrīt uzņēmuma vadība. Tā valdes priekšsēdētājs Juris Binde, piemēram, uzskata, ka apvienošana nozīmētu nevēlamu konkurences samazināšanos un līdz ar to patērētāju interešu ignorēšanu.

«Valdība šodien ir pieņēmusi lēmumu, domājot par patērētāju interesēm un par konkurences nodrošināšanu. Ar šo lēmumu ministri parādījuši valstisku atbildību par mūsu valsts iedzīvotājiem un akcionāra rūpes par valstij piederošu stratēģisku aktīvu pārvaldīšanu,» saka J. Binde. Viņš uzskata, ka LMT ir labas perspektīvas attīstībai un izaugsmei spēcīgas konkurences apstākļos.

Drūma nākotne

Pretējās domās ir Lattelecom vadītājs Juris Gulbis, kas prognozē, ka, neapvienojot abu uzņēmumu resursus, Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi būs spiesti piekāpties starptautisko, jau apvienojušos milžu spiedienam.

«Eiropas Komisija mērķtiecīgi veido nosacījumus vienotā digitālā tirgus izveidošanai, kas radīs izdevīgākus tirgus nosacījumus lieliem, globāli strādājošiem uzņēmumiem. Šādā kontekstā jāapzinās, ka nākotnē globālā tirgus apstākļos gan Lattelecom, gan LMT katrs atsevišķi būs mazi uzņēmumi ar vāju konkurētspēju, tāpēc nāksies pielikt ļoti lielas pūles, lai sasniegtu īpašnieku, tajā skaitā valsts, gaidītos mērķus,» brīdina J. Gulbis.

Arī telekomunikāciju eksperts Juris Kaža norāda uz līdzīgiem riskiem. Turklāt, viņaprāt, LMT jau tagad lieki šķiež investīcijas, lai iesprauktos nišā, kurā veiksmīgi jau strādā Lattelecom – LMT interaktīvā televīzija Straume. «LMT būs nepieciešams palielināt auditoriju, bet tas prasīs lielas investīcijas, nemaz nerunājot par tām, kas būs nepieciešamas tehnoloģijās,» norādot uz tēriņiem, no kuriem varētu izvairīties, apvienojot uzņēmumus, saka eksperts.

Krievijai neatdos

Viņš arī pieļauj, ka, saņemot atteikumu, TeliaSonera varētu pārdot savas uzņēmumu daļas kādam citam investoram vai šādu iespēju izmantot kā turpmāko sarunu taktiku, piedraudot, piemēram, ka pārdos akcijas kādam Krievijas biznesmenim.

Tiesa, premjerministrs Māris Kučinskis uzskata, ka Latvijas drošības apsvērumu dēļ valsts šādā gadījumā TeliaSonera akcijas varētu nopirkt pati. 

«Galvenais, lai stratēģiskā telekomunikāciju infarstruktūra nenonāktu nelabvēļu rīcībā, bez iespējas Latvijai kaut ko ietekmēt,» saka premjers.

Lattelecom pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam TeliaSonera meitasuzņēmumam Tilts Communications (49%).

Savukārt LMT 49% kapitāldaļu pieder ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam TeliaSonera, 23% – Lattelecom, 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% – Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.

Kārlis KRASTIŅŠ, finanšu konsultantu uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs:

– Valdībai kā gādīgam saimniekam bija jārūpējas par savām akcijām, bet LMT vērtība pēdējo gadu laikā strauji sarukusi, apgrozījums pēdējos septiņos astoņos gados ievērojami krities abiem uzņēmumiem – uzņēmumi paliek nevērtīgāki. Šajos biznesos jāinvestē, bet, ja abi paliek mazāki un bezvērtīgāki, investīcijas arī grūtāk piesaistīt. Kā akcionārs Latvija konsekventi septiņus astoņus gadus zaudē naudu, tā ir nesaimnieciska rīcība.

Mikus JANVARS, finanšu konsultantu uzņēmuma Porta Finance partneris:

– Daudzas līdzšinējās valdības to uzskatījušas par iespējamo labāko scenāriju – kāpēc labot kaut ko, kas īsti nav saplīsis. Liels pārsteigums šāds lēmums nav. Vai tas ir pozitīvi vai negatīvi – to rādīs laiks, kā šie uzņēmumi attīstīsies. Lielākā daļa ES valstu pēdējos gados piedāvā integrēt fiksēto un mobilo komunikāciju pakalpojumus, mēs kādu laiku tagad paliksim kā vieni no nedaudzajām valstīm, kur šie operatori ir atdalīti.