Pagājušajā gadā repatriējoties Latvijā atgriezušās vien 174 personas. Arī iepriekšējos gados to skaits nav sasniedzis 200. atzīmi. Tādēļ, lai repatriācijas noteikumiem, kas paredz arī finansiālu valsts atbalstu, atbilstu pēc iespējas vairāk cilvēku, Saeima grozījumiem atvērusi repatriācijas likumu. Eksperti gan lēš, ka valstij savus cilvēkus atgriezties vajadzētu aicināt aktīvāk.
Saskaņā ar parlamenta ieceri repatriācijas likumā izslēgs paaudžu ierobežojumus, kas šobrīd nosaka, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis.
Likumdevējs pamatoti uzskata, ka, nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Piemēram, ja latvietis Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitā vai tika izsūtīts uz Sibīriju, tad viņa mazmazbērns, kuram jau varētu būt 25 gadi, nevar repatriēties, jo latviešu, līvu izcelsme ir tikai trešajā paaudzē.
Likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu. Tie repatrianta ģimenes locekļiem atvēl divus gadus, lai pārceltos uz dzīvi Latvijā un varētu saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu.
Līdz šim likumā noteikts, ka ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot Latvijā tikai kopā ar repatriantu, taču realitātē bieži vien visa ģimene reizē nevar pārcelties, jo nepieciešams nokārtot dažādus sadzīves jautājumus, iepriekš Cilvēktiesību komisijas sēdē uzsvēra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Repatrianta vīrs vai sieva var iegūt repatrianta ģimenes locekļa statusu tikai tad, ja laulība noslēgta pirms statusa pieprasīšanas un repatriants uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus pirms statusa pieprasīšanas, nosaka grozījumi. Tas nepieciešams, lai izvairītos no gadījumiem, kad ļaunprātīgi izmanto Imigrācijas likumā noteiktās normas.
Līdz ar likuma grozījumiem paplašināts to cilvēku loks, kas atvieglotā kārtībā varēs iegūt atļauju dzīvot Latvijā un nepieciešamības gadījumā no valsts saņemt arī finansiālu palīdzību – ceļa izdevumu segšanu līdz 711,44 eiro un bezdarbnieku pabalstu sešus mēnešus (90 % no minimālās algas).
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopoto informāciju aizvadītajos desmit gados repatriēšanās iespējas izmantojušas 1728 personas jeb vidēji nepilnas 200 personas gadā. Lielākais repatriantu skaits nāk no Ukrainas un Krievijas, bet šādu iespēju izmantojuši arī Kirgizstānā un Serbijā dzīvojošie etniskie latvieši.
Latvijas Universitātes diasporas un migrācijas pētniece Aija Lulle uzskata, ka valsts ir pārāk kūtra repatriācijas iespēju popularizēšanā, tādēļ neesot pamata arī pievērst uzmanību zemajam repatriantu skaitam.
«Cilvēkus neaicina izmantot repatriācijas iespēju, parasti ļaudis paši to atrod un izmanto, bet liela daļa nemaz nezina, ka tāda pastāv,» uzskata eksperte.