Parakstu vākšana par nepilsoņu tiesībām vēlēt bezcerīga

© F64

Saeimas opozīcijā esošo Saskaņu pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, vācot parakstus par nepilsoņu tiesībām Latvijā vēlēt Eiroparlamentu, uzsācis bezcerīgu akciju. Tā uzskata viņa kolēģi un apliecina socioloģiskie dati.

Izmantojot patriotisma vilni, kurš daļu nepilsoņu pārņem katru 9. maiju, politiķis Eiropas Parlamentā (EP) iesniedzamajai petīcijai parakstus vāca vairākās Latvijas pilsētās. Pirms tam eirodeputāts bija jau savācis apmēram 2000 parakstu. Cik to savākts pirmdien, viņš vēl nezināja, taču interese esot ievērojama.

«Man pie pieminekļa pienāca cilvēks un teica, ka no Bolderājas varētu atvest 500 parakstus,» stāsta A. Mamikins. Šai pašai petīcijai parakstus vāc arī cita pārstāve EP - Tatjana Ždanoka un viņas kolēģi no Igaunijas, tāpēc parakstītāju skaits varētu būt liels. Tiesa, lai iesniegtu petīciju EP, pietiek arī ar vienu parakstu, skaidro politiķis.

A. Mamikins atgādina, ka aizvadītajās EP vēlēšanās Latvijā bijusi ārkārtīgi zema vēlētāju aktivitāte un proporcionāli lielākā vēlētāju daļa bijusi Rīgā. Pēc viņa domām, ja vēlēšanu tiesības dotu arī nepilsoņiem, aktivitāte būtu lielāka, jo cilvēki steigtu izmantot jaunās tiesības.

Lai izvairītos no pārpratumiem, politiķis skaidro, ka petīcijas mērķis nav panākt tādu situāciju, ka Latvijas nepilsoņi var vēlēt jebkurā ES dalībvalstī - tas būtu iespējams tikai mītnes valstī. «Mērķis ir radīt iespēju piedalīties EP vēlēšanās savā valstī, un tas jau ir reāli,» uzskata deputāts. Eirodeputāts cer, ka parakstīto petīciju izskatīs Eiropas Parlaments un pieņems šajā sakarā kādu lēmumu. «Ja tas ies caur Lūgumrakstu komiteju, sekos obligātas debates, tad jau arī plenārsesijā kādu lēmumu pieņems,» saka politiķis.

Viņa kolēģis, Vienotību pārstāvošais Krišjānis Kariņš savukārt uzskata, ka A. Mamikins lieki tērē laiku un enerģiju, jo Eiropas Parlaments, visticamāk, nevērtēs šo petīciju. Jo vairāk tāpēc, ka līdzīgi nodokļu politikas veidošanai un valsts valodas jautājumam arī vēlēšanu kārtībā Eiropas Savienībai nav teikšanas pār dalībvalstu normatīvo bāzi.

«Tas ir tikai troksnis, kuram nav nekāda seguma. Pat ja tiks pieņemta kaut kāda rezolūcija, tas būtu viens nenozīmīgs dokuments, bet tādu parlaments nevēlēsies pieņemt. Daudzi kolēģi nav sapratuši, ka EP ir likumdevējs tādās lietās kā enerģētikas tirgus izveidošana, bet šis jautājums nav kopienas kompetencē,» saka K. Kariņš. Skeptisks par šādas petīcijas rezultātiem ir arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš pieļauj, ka nepilsoņu aktivitāte pirmajās EP vēlēšanās pēc vēlēšanu tiesību iegūšanas būtu manāma, taču tā nebūtu ilglaicīga un jau nākamajās vēlēšanās saruktu.

«Domāju, ka pirmajā reizē aizietu, jo tas ir kaut kas jauns un svaigs - kāpēc lai neizmēģinātu, ja tāda iespēja radusies. No otras puses - vai ietu visi, domāju, ka nē. Visdrīzāk tā interese būtu zem vidējiem rādītājiem, kādi bijuši iepriekš, jo, kā zināms, nepilsoņiem, ja tiešām ir liela interese par notiekošo politikā un interese līdzdarboties vēlēšanās, ir iespējams naturalizēties. To arī aptaujas ir apliecinājušas, ka nepilsoņu ieinteresētība piedalīties Latvijas politikā nav diez ko liela,» saka eksperts.



Svarīgākais