Pieminot cilvēkus, kuri miruši ar AIDS, nevalstiskās organizācijas aicina Latvijā nākamo pasludināt par gadu, kad veselības nozarē un sabiedrībā uzmanība īpaši tiek pievērsta HIV/AIDS problemātikai. Satraukumam ir pamats. Tendences liecina, ka Latvijā jau šogad jauno HIV reģistrēto gadījumu skaits būs lielāks nekā Igaunijā un Latvija var nonākt pirmajā vietā pēc HIV izplatības Eiropas Savienībā. Latvija arī nespēj apturēt zīdaiņu inficēšanos ar HIV – lai gan ir iespējams panākt, ka neviens mazulis nepiedzimst ar HIV, ko ieguvis no savas mātes, Latvijā ar HIV ir jau 70 bērnu.
Sagaidot ikgadējo AIDS mirušo piemiņas dienu, kas katru gadu tiek atzīmēta maija trešajā svētdienā, atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem Agihas kopā uz sarunu Latvijas Infektoloģijas centrā aicināja citas organizācijas, kuras strādā šajā jomā un īsteno valstij svarīgus projektus. Tieši biedrība par ziedojumiem, nevis no valsts budžeta pašlaik nodrošina mātes piena aizstājēju mazuļiem, kuri dzimuši sievietēm ar HIV. «Grūtniecēm, kurām ir HIV, tiek nodrošināta ārstēšana, lai bērns neinficētos, viņam piedzimstot, arī valsts apmaksā zāles, taču ir viena nianse, par ko valsts nav padomājusi. Mātes nedrīkst dot bērniem savu pienu, lai viņi neinficētos ar HIV, taču speciālo piena maisījumu valsts budžets neapmaksā,» stāsta Agihas vadītājs Andris Veiķenieks. Jau otro gadu tieši Agihas par ziedojumiem nodrošina šos bērnus ar pienu, īstenojot projektu Mazulītis nav vainīgs. «Vai tiešām valsts nevar atrast gadā 30 000 eiro, lai nodrošinātu šos mazuļus ar ēdienu? Mūs ļoti uztrauc arī sieviešu veselība, jo pagājušajā gadā 129 sievietēm atklāja HIV, tās ir gados jaunas sievietes, kurām var būt bērni. Pērn 73 sievietēm ar HIV piedzima 75 bērni, kuriem ir jānodrošina piena aizstājējs.» Latvijā ir 70 bērni ar HIV, četri no viņiem piedzimuši šogad. Kāda ir vai būs valsts atbildīgo iestāžu reakcija? Kāpēc neviens nepēta, nemeklē iemeslu un nerisina šos jautājumus - kāpēc mums dzimst tik daudz mazuļu ar HIV, jo mūsdienās to var novērst. Jāatceras, ka bērnam šī infekcija būs visu mūžu un visu mūžu būs jāsaņem antivīrusu terapija, kuras izmaksas ir ļoti augstas. Šogad pilngadību sasniedz divi no bērniem, kuri piedzima ar HIV.
Aleksandrs Molokovskis no apvienības HIV.LV atzīst, ka no šā gada valsts apmaksā HIV/AIDS pacientiem ārstēšanos agrīnākā stadijā nekā iepriekš, un tāpēc svarīgi runāt par pacientu līdzestību, lai ārstēšanos sāk un ievēro ārsta norādījumus. Pašlaik Latvijas Infektoloģijas centra uzskaitē ir 4986 pacienti, terapiju saņem 1457 cilvēki. Taču A. Molokovskis uzsver, ka diemžēl kopumā HIV ierobežošanas jomā darbs Latvijā ir apstājies, jo netiek uzskatīts par nepieciešamu izstrādāt rīcības plānu, kā rīkoties. Visticamāk, tas atspoguļosies HIV izplatības rādītājos. Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace uzsver, ka Latvija ir sasniegusi Igaunijas pozīcijas pēc jauno reģistrēto HIV gadījumu skaita. «Manas prognozes liecina, ka šogad vai nākamgad, ja notiks kā līdz šim, Latvija būs pirmajā vietā Eiropas Savienībā.» Igaunijā HIV uz 100 000 iedzīvotāju ir visizplatītākais, taču igauņi konsekventi īsteno profilakses programmas, ne mirkli neatkāpjoties no mērķiem, tāpēc 2015. gadā Igaunijā par septiņiem procentiem samazinājās jauno gadījumu skaits, bet Latvijā kopš 2009. gada tas tikai palielinās. «Jau vairākus gadus Latvijā galvenais HIV izplatības ceļš ir seksuālā transmisija, taču mēs vispār par to nerunājam, neinformējam savus cilvēkus, nav nekādu profilakses pasākumu,» uzskata I. Upmace. Publiskajā telpā pietrūkst regulāras informācijas veselības pārbaudēm, piemēram, HIV eksprestesti ir anonīmi un bez maksas. Taču arī šo centru trūkst. «Jau divus gadus nav plāna, kā ierobežot HIV izplatību, un tas atsaucas uz kopējo situāciju,» secina I. Upmace.
HIV Baltijā
Ikgadējo reģistrēto jauno HIV gadījumu skaits Baltijas valstīs uz 100 000 iedzīvotāju
2013 2014 2015
Latvija 16,8 17,3 19,8
Igaunija 24,6 22,1 20,6
Lietuva 6 4,5 5,4
Vidēji Eiropas Savienībā 5,9
2015. gadā:
Latvijā - jauno gadījumu pieaugums par 13%
Reģistrēti 393 jauni gadījumi
Igaunijā - samazinājums par 7%
Avots: Baltijas HIV asociācija
VIEDOKLIS
Bailes pār visu
Ruta KAUPE, centra Dia+Logs vadītāja:
- Man ir jāuzdod jautājums, kas aktualizējies tieši pēdējā laikā, lai gan HIV/AIDS jomā strādājam jau daudzus gadus. Kas notiek ar cilvēku bailēm un sabiedrības attieksmi? Nenormālas bailes no sabiedrības attieksmes - kas notiks, ja kāds uzzinās, ka man ir HIV. Bailes no attieksmes, kas saistītas ar sabiedrības aizspriedumiem pret AIDS, vienmēr ir bijušas un pastāv jebkurā sabiedrībā, taču tas, kas notiek tagad - tās ir ļoti lielas bailes. Tās skar ne tikai apkārtējos, kolēģus, bet arī radiniekus. Ģimene, kurā nomiris vīrs; viņam bija HIV, par ko viņš nekad nebija teicis pat savai sievai, baidoties, ka cietīs visa ģimene. Bailes saņemt palīdzību, jo var atklāties, ka ir HIV. Bailes runāt par problēmām, jo atklāsies, ka ir HIV. Cilvēki ar HIV jūtas šausmīgi.