Lai izvairītos no situācijas, kurā, strauji augot nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām, iedzīvotājiem tiek uzlikts nepanesams nekustamā īpašuma nodokļa slogs, Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, nosakot, ka jaunas kadastrālās vērtības noteikšana nekustamajiem īpašumiem uz vienu gadu tiek atlikta.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no 2017. gada 1. janvāra kadastrālā vērtība būtu jāaprēķina, nodrošinot tās atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā.
Taču, kā norāda pieņemto izmaiņu autori, nosakot kadastrālo vērtību jaunajiem mājokļiem atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidotos nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Piemēram, jaunajos projektos vērtības pieaugums paredzams divas reizes, tāpēc ir pamats šodien ar grozījumu pieņemšanu rast risinājumu, lai ierobežotu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
Nule apstiprinātajā likumā noteiks, ka jauno kadastra vērtības aprēķinu sāk piemērot no 2018. gada 1. janvāra. Savukārt kadastrālo vērtību bāzi 2018.-2019. gadam izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija 2015. gada 1. jūlijā.
Šobrīd Saeima sākusi arī izpēti, lai noskaidrotu, vai interneta vietnē manabalss.lv desmit tūkstošus parakstu savākusī iniciatīva par nekustamā īpašuma nodokļa nepiemērošanu vienīgajam īpašumam ir iespējama. Pagaidām vairākums deputātu šo iniciatīvu atbalsta, tikai uzsver, ka izmaiņas jau esošajā kārtībā būtu jāievieš tā, lai lielākie ieguvēji nebūtu bagātnieki, kuriem nebūtu jāmaksā nodoklis par milzīgiem un dārgiem īpašumiem.
Paralēli arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdevis sagatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredzētu samazinātu likmi vienīgajam mājoklim. Viņš gan piedāvā citu risinājumu.
Ministrs uzskata, ka būtu jāsamazina likme, nevis jāatceļ vispār tiem īpašniekiem, kuriem pieder viens nekustamais īpašums. Likme būtu jāmazina gadījumā, ja konkrētais nekustamais īpašums nodokļu maksātājam ir vienīgais un tā ir arī viņa deklarētā dzīvesvieta.
Lai risinātu situāciju saistībā ar lielo finansiālo slogu, ko rada nodoklis, ministrs ir uzdevis sagatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas noteiktu, ka vienīgo mājokli nedrīkst aplikt ar nodokli, lielāku par 0,2%, 0,4% vai 0,6% atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības.
Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums atklāj, ka Latvijā iedzīvotāji maksā augstāku nekustamā īpašuma nodokli salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā Tallinā vai Viļņā, nodokli nemaksā vispār. Savukārt Igaunijā un Slovēnijā zeme, uz kuras atrodas personas dzīvesvieta, ir pilnīgi atbrīvota no nodokļiem, ja zemes platība nepārsniedz likumā noteiktos griestus.