Valsts maksātas stipendijas būtu efektīvs veids, kā motivēt čigānu tautības jauniešus mācīties vidusskolā, uzskata Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudevičs. Savukārt par netālredzīgu šādu ierosinājumu uzskata gan politiķi, gan Valsts prezidenta paspārnē strādājošās Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs.
Intervijā Neatkarīgajai N. Rudevičs skaidro, ka «pārsvarā romu ģimenēm ir maznodrošināto personu statuss. Ja bērns zinās, ka varēs pienest labumu savai ģimenei, tas būs stimuls mācīties». Vēlmi ieviest stipendijas romu vidusskolēniem tā pamato N. Rudevičs. Pēc viņa domām, būtu labi arī kvotu izveide čigāniem augstākās izglītības iestādēs - trīs līdz piecas vietas katru mācību gadu.
Latviju beidzot atrisināt čigānu nedienas radošās problēmas aicinājusi arī ANO Cilvēktiesību padome. Tās Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 24. sesijā vairākas valstis Latvijai rekomendējušas veikt konkrētus un efektīvus pasākumus čigānu sociālās iekļaušanas jomā.
Piemēram, Norvēģija rekomendējusi Latvijai veikt papildu analīzi par čigānu bērnu augsto īpatsvaru speciālās izglītības skolās, bet Austrālija aicinājusi veikt turpmākus konkrētus un efektīvus pasākumus čigānu sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, stiprinot Latvijas cilvēktiesību ietvaru un nodrošinot ar cilvēktiesībām saistītu izglītību tiesībsargājošām iestādēm, lai palielinātu čigānu aizsardzību pret viņu cilvēktiesību pārkāpumiem.
To, ka čigānu sociālā stāvokļa uzlabošanai ir jāpievērš uzmanība, nenoliedz ne Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, ne R. Alijevs. Taču Neatkarīgās aptaujātie uzskata, ka N. Rudeviča piedāvātie risinājumi nav ilgtspējīgi un apdomāti, tādēļ arī nav atbalstāmi.
Vienotību pārstāvošā komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele norāda, ka kvotu sistēmu reizēm izmanto, ja sabiedrība nespēj izaugt no savām problēmām pati, taču ieviest kvotas, ņemot vērā tautību, pēc viņas domām, nebūtu labākais risinājums. Apšaubāms politiķei šķiet arī ierosinājums čigānu tautības vidusskolēniem izmaksāt stipendijas.
Tādā gadījumā skolām būtu nepieciešami papildu resursi, lai izsekotu - vai skolēns patiešām apmeklē mācību stundas un tādējādi stipendiju ir nopelnījis. Viņa arī nav pārliecināta, ka stipendija tiešām būtu efektīva.
I. Viņķele gan pieļauj, ka N. Rudeviča rīcībā ir citiem nepieejama informācija, tomēr ilgtspējīgāka pieeja čigānu problēmu risinājumam būtu cita - piemēram, pārdomātas atbalsta programmas un citi instrumenti.
Tam piekrīt arī No sirds Latvijai deputāts Juris Viļums, kurš uzsver, ka mazturīgas ģimenes ir atrodamas starp visām Latvijā dzīvojošajām tautībām, tādēļ izdalīt īpaši čigānus nebūtu pareizi. Taču diskusiju par čigānu problēmu risinājumiem N. Rudeviča piedāvājums varētu aizsākt.
Ingūna Rībena gan pieļauj, ka šādas stipendijas čigānu tautības skolēniem varētu palīdzēt, taču šis risinājums nebūtu godīgs pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. «Tas varbūt specifiski viņu cilvēkiem palīdzētu, bet mēs jau parasti rēķināmies ar to, ka ir ļoti daudz un dažādas nacionālās īpatnības un vienādi jāizturas pret visiem,» saka politiķe.
Uz to, ka valsts pamatlikumā jau ir noteiktas visiem vienādas tiesības uz vidējo izglītību, norāda Latvijas azerbaidžāņu kopienas līderis R. Alijevs. Pēc viņa domām, maksājot īpašas stipendijas tieši čigānu tautības skolēniem, rastos nevajadzīgs protekcionisms, kas konfliktētu ar Satversmi.
Viņš nenosoda N. Rudeviču par revolucionāro piedāvājumu, jo augstu vērtē čigānu kopienas līdera ieguldījumu.