Mantas glabātāju aizsargā varas neizlēmība

Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga prāvā nākuši gaismā kārtējie fakti par mantas glabātāja likumā neparedzētu rīcību, kuru atbalstījis Ģenerālprokuratūras prokurors, taču tie atkal paliek bez tiesībsargu ievērības.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata: arestētās mantas glabātāja t. s Lemberga krimināllietā - Šveices pilsoņa un advokāta Rudolfa Meroni -, kā arī viņa darbību sankcionējošo prokuroru rīcību drīkst vērtēt tikai tiesa.

Galīgais spriedums (nav ne mazāko šaubu, ka darbs te būs visām trijām tiesu instancēm) šajā politiskajā krimināllietā pārskatāmā nākotnē nav sagaidāms. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē R. Meroni darbību likumību kompetentā iestāde neņemsies vērtēt.

R. Meroni rīcības likumībai varētu nepievērst sabiedrības uzmanību, ja valsts R. Meroni nebūtu uzticējusi valstisku funkciju - glabāt daudzu miljonu vērtos arestētos Ventspils tranzītuzņēmumu aktīvus. Ja kāda no valsts amatpersonām ar savu mantu garantētu, ka glabājamās mantas nozaudēšanas vai tās vērtības samazināšanas gadījumā neviens pret Latvijas valsti necels prasību par zaudējumu piedziņu un tie netiks segti no nodokļu maksātāju kabatas, tad nekādu būtisku jautājumu par pašu manas glabāšanas procesu nebūtu.

Procesa virzītāji

Rīgas apgabaltiesā šā gada 16. maijā atklātā tiesas sēdē tiesai tika iesniegti pierādījumi par to, ka pirms 8 gadiem - 2008. gada 18. martā - Latvijas Republikas vēstniecībā Vīnē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs pratinājis liecinieku. Šo kriminālprocesuālo darbību prokuroram palīdzējis veikt cits liecinieks un mantas glabātājs R. Meroni, kā arī viņa advokāts Daimārs Škutāns.

Tas nozīmē, ka krimināllietas iznākumā ieinteresētā persona un arī liecinieks R. Meroni virzījis kriminālprocesu, organizējot pratināšanu, vai arī procesuālo darbību veikšanā piedalījies kā izmeklēšanas grupas dalībnieks.

Nedz R. Meroni, nedz D. Škutāns nav prokuratūras vai policijas amatpersonas, kurām atbilstoši Kriminālprocesa likumam būtu tiesības virzīt kriminālprocesu. Līdz šim nav dzirdēts, ka R. Meroni un/vai viņa advokāts būtu iekļauti krimināllietas izmeklēšanas grupas sastāvā.

Vai ierasta prakse?

Lai noskaidrotu R. Meroni darbību likumību, Neatkarīgā nosūtīja Ē. Kalnmeieram konkrētus jautājumus, uz kuriem viņš sniedza atbildi, ka nekāda atbilde nav iespējama.

Neatkarīgā vaicāja, vai Ģenerālprokuratūras prokuroriem, veicot liecinieku nopratināšanu, ierasta prakse ir par palīgiem pieaicināt citus lieciniekus? Vai ierasta prakse ir advokātiem lūgt veikt tulka pakalpojumus? Vai šādi rīkojas tikai Ģenerālprokuratūras prokurori, kad viņi nopratina lieciniekus, vai tā rīkojas arī citu instanču izmeklētāji, piemēram, Valsts policijas, KNAB, Muitas kriminālpārvaldes u. tml. darbinieki? Kā Ģenerālprokuratūra parasti norēķinās ar brīvprātīgajiem kriminālprocesa virzītājiem - izmaksā viņiem atalgojumu, ļauj gūt labumus no arestētās mantas glabāšanas? Vai nebūtu lietderīgi šos brīvprātīgos kriminālprocesa virzītājus un arī arestētās mantas glabātājus definēt par valsts amatpersonām un likt viņiem iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas, kā to dara ģenerālprokurors, virsprokurori, prokurori, policisti? U. tml.

Nedrīkstot iejaukties

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbildēja, ka šie jautājumi «tieši vai pastarpināti attiecas uz kriminālprocesu, kurš atrodas iztiesāšanā pirmās instances tiesā, kuras pienākums ir izvērtēt pierādījumu iegūšanas likumību, pieļaujamību un attiecināmību». Tāpēc «savu vērtējumu nedrīkstu sniegt, jo tas var tikt izmantots tiesas ietekmēšanai». Ģenerālprokurors arī citēja likuma Par tiesu varu 11. pantu - «Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā».

Jāatgādina, ka Neatkarīgā t. s. Lemberga krimināllietai seko līdzi kopš tās sākuma - 1999. gada maija. Pēdējos astoņus gadus tā atrodas iztiesāšanā Rīgas apgabaltiesā, kur vēl nav nopratināti pat cietušie.

Tieši pēdējā gada laikā Augstākās tiesas vadība no publiskām tribīnēm vairākkārt aicinājusi žurnālistus aktīvāk apmeklēt tiesvedības. Tiesneši augstos forumos cits ctu skubinājuši būt atvērtākiem pret sabiedrību. Latvijas sabiedroto ASV pārstāvis tiesnešus skubinājis rādīt žurnālistiem tiesu darbu un padarīt sabiedrībai to saprotamāku. Turpretī mantas glabātāja pilnīgi nekontrolētā rīcība ar patiešām lielām daudzmiljonu vērtībām un viņa patiesā loma kriminālprocesā, kur cita starpā tiek lemts arī šo daudzmiljonu aktīvu liktenis, nav saprotama, un kaut kādu iemeslu dēļ neviens netaisās to sabiedrībai skaidrot.