Laikā, kad Latvijā aktualizēts jautājums par lauksaimniecības zemes iegādes privilēģiju tikai pilsoņiem, Eiropas Komisija (EK) pieprasījusi, lai Latvija atceltu jau šobrīd spēkā esošos ierobežojumus. EK apstrīdētā likuma līdzautors Edvards Smiltēns uzskata, ka Latvija no spēkā esošā regulējuma ir tikai ieguvusi, un EK reakciju ir paredzējis.
Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai bija iespēja izmantot pārejas periodu, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi varēja pieskaņot ES tiesību aktiem.
Pēc šā perioda beigām 2014. gadā Latvija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi. Taču šajos noteikumos Latvijā ietverti vairāki nosacījumi, kurus komisija uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem. Par vienu no šādām normām tiek uzkatīta spēkā esošā prasība, ka lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai persona ar lauksaimnieka izglītību vai aktīvs lauksaimnieks.
Komisija gan atzīst, ka dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem, tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Armands Krauze, kas atbalsta jau Saeimā nonākušo ideju, ka lauksaimniecības zemi Latvijā var iegādāties tikai tās pilsoņi, atzīst, ka pašreiz spēkā esošā kārtība ir pārāk ierobežojoša pat pašu iedzīvotājiem. Ne vienmēr ar lauksaimniecību grib nodarboties atbilstošu izglītību ieguvuši cilvēki, turklāt izglītība nenosakot, ka konkrētā persona būs veiksmīgs lauksaimnieks. Tāpēc Saeima ceturtdien atvēra strīdīgo likumu, lai pieskaņotu to EK prasībām.
Deputāts nesaskata problēmas pieskaņoties EK viedoklim un likumā veikt nepieciešamās izmaiņas. Vienlaikus viņš arī neatkāpjas no idejas, ka, aizsākot diskusiju ES dalībvalstīs, vajadzētu panākt iestāšanās līguma grozījumus, kas dalībvalstīm lauksaimniecības tirgu ļautu regulēt saskaņā ar to prioritātēm.
Arī E. Smiltēns, kas likuma izstrādes laikā bija zemkopības ministra parlamentārais sekretārs, atzīst, ka spēkā esošās normas rada kolīziju ar līgumu, taču uzsver, ka šādu scenāriju paredzējis jau 2014. gadā. «Beidzoties pārejas periodam, vajadzēja nodrošināties, lai Latviju nepārplūdinātu maksātspējīgi ārvalstnieki, kas pārpirktu milzīgas zemes platības. Šo uzdevumu likums paveica,» saka politiķis. Pārejas periodā spēkā pieņēmies Latvijas Zemes fonds, kuram izlabotajā likumā vajadzētu garantēt lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesības. Šādi nodrošinoties, ka Latvija saglabā savā īpašumā vismaz daļu no zemes. Līdzīga sistēma esot arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Francijā.