Krustpils novada Kūkas pievienojušās tiem pagastiem, kuru vēlme atdalīties no novadiem izraisījusi diskusijas valsts augšgalā. Krustpils novada domē saņemts 137 Kūku pagasta iedzīvotāju parakstīts iesniegums, kurā izteikta vēlēšanās Jēkabpils pievārtē esošo pagastu atdalīt no kopējās novada administratīvās teritorijas.
Jau notikušas divas novada pašvaldības organizētas Kūku pagasta iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanas, kurās kā trīs galvenos iemeslus vēlmei atdalīties Kūku nemiernieki min pašvaldības budžeta samazinājumu, kas reformas rezultātā sarucis vairāk nekā uz pusi, informācijas aprites pasliktināšanos starp iedzīvotājiem un pašvaldību, kā arī jaunā novada administratīvo izdevumu palielināšanos.
Viens no lielākajiem zaudētājiem
"Kūku pagasts ir viens no lielākajiem zaudētājiem, jo tas iepriekš daudzās jomās bija priekšā citiem, piemēram, ar sakārtotiem ceļiem, ar finansiālu stabilitāti. Apvienojoties novadam un izlīdzinot finanses, kad pārējie pagasti atnāca ar parādiem, Kūkām bija jāpalīdz un jāvelk citu kredītsaistības, līdz ar to pagasta budžets samazinājās divkārt, kas ir jau radījis sociālas un ekonomiskas sekas," Neatkarīgajai sašutumu pauž viena no atdalīšanās ierosinājuma iniciatorēm, Kūku bibliotēkas vadītāja Jeļena Hnikina. "Viņi nedrīkst mūs ignorēt, tāpēc gaidām atbildi." Taču ignorēšanas precedents no valsts varas jau bijis, kad pirms pagastu apvienošanas novadā Krustpils pagasta iedzīvotāji pašvaldības organizētā referendumā izteica pārliecinošu "nē" iekļaušanai novadā, taču valsts vara iedzīvotāju protestu izlikās nepamanām. Citi Kūku iedzīvotāji norāda, ka novadu veidošanas mērķis ir bijis iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, taču patiesībā cilvēki nonāk vēl lielākā atstumtībā. Darbavietu kļuvis mazāk gan skolā, gan pagasta pārvaldē, likvidē arī skolas, kultūras namus. Iepriekš pašvaldības priekšniecība atradās vienā ēkā, visus cilvēkus uzklausīja, visiem iespēju robežās palīdzēja. Turpretim tagad nezini, pie kā iet un kam prasīt. Bijušajā administratīvajā ēkā palicis vien pārvaldnieks un kasieris. Pārvaldnieks skrienot uz visām pusēm un viens visas problēmas nespējot atrisināt. Turklāt visi pārvaldes jautājumi jāsaskaņo ar domi.
Pašvaldība uztver saprotoši
Kūku pagasta pārvaldnieks Dzintars Kalniņš bilst: "Protams, pagasta iedzīvotājiem ir rūgtums, zaudētāji esam, jo esam saņēmuši 46 procentus no iepriekšējā budžeta, bet vai labākais variants ir atdalīšanās, nezinu... Mēs bez novada varam, bet novads bez mums nevarēs. Ar iedzīvotāju vēlmi vien ir par maz. Pieci procenti vēl nav pagasta iedzīvotāju vairākums, jāorganizē visu iedzīvotāju aptauja. Turklāt, lai atdalītos no novada, vajadzīgs Saeimas un Ministru kabineta akcepts."
Bijušajam Kūku pagasta vecākajam, tagad Krustpils novada domes priekšsēdētājam Kārlim Pabērzam Kūku pagasta iedzīvotāju situācija ir labi zināma, jo viņš pats nāk no šī pagasta. Novada pašvaldība Kūku aktīvistu vēlmi uztverot saprotoši un organizējot tikšanās ar iedzīvotājiem, lai apzinātu viņu neapmierinātības iemeslus.
Birokrātija palielinās
Neesot saprotams, vai likumā noteiktie atdalīšanās ierosināšanai nepieciešamie pieci procenti iedzīvotāju rēķināmi no novada vai pagasta iedzīvotāju kopskaita, taču 137 iesnieguma vēstules parakstītāji atbilst otrajam variantam. Jau pirms reformas Kūkās zinājuši, ka apvienošanās nav izdevīga, jo pagasts ir liels un finansiāli stabils, arī to, ka nāksies dalīties ar attālākām pašvaldībām, kuras ir vājākas. Arī K. Pabērzs uzsvēra, ka lielajā novadā, kas stiepjas no Teiču rezervāta līdz Aiviekstei, pasliktinājusies informācijas aprite, jo tikai nelielai daļai iedzīvotāju ir internets, palielinājusies birokrātija pašvaldības darbā, taču, lai situācija pagastos izlīdzinātos, nākas dalīties.
Tuvākajā laikā Krustpils novada dome lems par nepieciešamību atdalīšanās jautājumā rīkot visu Kūku pagasta iedzīvotāju aptauju.