Nodokļi spiedīs būt nabagiem
Finanšu ministrija iepazīstina ar nodokļu turpmākās paaugstināšanas plāniem, kas tiek attaisnoti ar atrunu, ka šādi savāktā nauda tikšot izlietota arī vistrūcīgāko cilvēku iztikas nodrošināšanai.
FM uz 56 rakstāmpapīra lappusēm ar daudziem svešvārdiem un skaitļiem salīdzinošās tabulās un diagrammās pamato nodokļu sloga tālāko paaugstināšanu.
FM atsaucas uz cildinošu atzinumu no Starptautiskā Valūtas fonda: "Latvijas nodokļu sistēmai ir daudzas pozitīvas īpašības: nodokļu slogs ir relatīvi zems; arī nodokļu likmes ir zemas; bāze ir diezgan plaša, lai arī ar nedaudziem izņēmumiem (piemēram, ienākumi no kapitāla), un progresivitātes pakāpe nav pārāk augsta. Kopumā mēs nedomājam, ka ir nepieciešamas būtiskas reformas." Šeit tiek palaists garām fakts, ka 2008. gada atzinums ir viena no trekno gadu šķietamībām, kas izgaisa ne vēlāk kā šā gada 1. janvārī, kad stājās spēkā tagadējie jaunievedumi nodokļu iekasēšanā.
Izrādās, ka šogad līdz 26% paaugstinātā "Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogs nav liels". "Tomēr, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeņa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, šā nodokļa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu lietderīga." Viņi iesaka "sabalansēt" dažādu nodokļu uzliktos slogus, ienākumu nodokli atstājot līdzšinējo, bet nekustamā īpašuma nodokļa slogu strauji palielinot: "Fiskālās konsolidācijas pasākumu ietvaros 2010. gada laikā paredzēts sadarbībā ar SVF izstrādāt risinājumus izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī, kuras nodrošinātu papildu budžeta ieņēmumus un negatīvi neietekmētu trūcīgos iedzīvotājus."
Finanšu ministrija rada iespaidu, ka par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas veidu tā uzskata zemes vai ēkas gabala atdalīšanu (izrakšanu, izzāģēšanu, atskaldīšanu...) no īpašuma un nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tikai šādā gadījumā vairs nav nepieciešams ņemt vērā "Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeņa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu". FM pietiek ar atzinumu, ka "no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ir sarežģīti izvairīties".
"Nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts pēc kadastrālās vērtības, kuru nosaka Valsts zemes dienests," paskaidro FM. Kadastrālā vērtība skaitās piesaistīta cenai, par kādu šo īpašumu varētu pārdot brīvā tirgū, taču šī saistība ir tikai pieņēmumi, ka šo īpašumu varētu pārdot par tādu pašu cenu, par kādu pārdots līdzīgs īpašums. Par īpašumu līdzību un atšķirību ir iespējams strīdēties bezgalīgi. Tikpat neskaidra ir saistība pat starp viena un tā paša īpašuma cenu vakar un šodien. Mums taču ir sertificēti, licencēti u.tml. veidā izgreznoti nekustamo īpašumu vērtētāji, kuri prot pierādīt, ka viņu sniegtais vērtējums attiecas tikai uz vērtējuma dienu, bet jau nākamās dienas cena var izrādīties pilnīgi cita. Pretējā gadījumā no viņiem būtu jāprasa atbildība par zaudējumiem, kādus kredītu ņēmējiem un devējiem nodara neiespējamība pārdot ieķīlātu īpašumu par vērtētāja norādīto cenu, kas pamatoja kredīta izsniegšanu.
Mājokļa nodokļa likmju desmitkāršošana kopā ar valsts tiesībām pilnīgi brīvi noteikt privātīpašumu vērtību dod tiesības valstij prasīt no īpašniekiem jebkādu naudas summu, taču negarantē šīs summas iekasēšanu. Finanšu ministrijas priekšlikumu realizācija var novest tikai pie tā, ka cilvēki būs spiesti būt trūcīgi, lai drīkstētu palikt savā mājoklī. FM atzīmē, ka likumā jau ir "deleģētas tiesības pašvaldībām piešķirt nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām līdz 90% no aprēķinātās nodokļa summas". Jautājums, vai šīs "atsevišķās kategorijas" būs atsevišķi bagātnieki, kuri atbrīvoti no nodokļu maksāšanas atbilstoši tagadējai regresīvajai nodokļu iekasēšanas kārtībai, vai tomēr bezdarbnieki. FM plāno nostādīt lielāko daļu valsts iedzīvotāju tādā pašā situācijā kā tagadējos sociālo māju iemītniekus darbaspējas vecumā, kuri nemaz nedrīkst sākt strādāt, t.i., nedrīkst uzrādīt algu, jo tādā gadījumā viņi zaudē tiesības dzīvot pašvaldības uzturētā mājoklī.