Limbažu novada iedzīvotājai Danai (vārds mainīts) maksātnespējīgās statuss atteikts pērnā gada nogalē. Iemesls – varbūtējā ļaunprātība, ņemot vairākus kredītus. Dana ir pedagoģe. Iepriekš strādāja vairākos darbos un mēnesī pelnīja vidēji 900 latu. Pirms diviem gadiem sieviete ieķīlāja kredītā ņemtu divistabu dzīvokli, lai tiktu pie plašāka.
Tad pedagogiem samazinātas algas un ar kredīta atmaksu radušās problēmas, stāsta sieviete. Kopējais saistību apmērs ir 90 tūkstoši eiro. Vienīgais veids, kā no pleciem novelt smago parādu nastu, ir iziet maksātnespējas procesu, ir pārliecināta Dana. Tāpēc, kaut arī privātpersonu bankrots šobrīd ir dārgs, maksātnespējīgās statusu sieviete mēģinās iegūt vēlreiz.
Katrs trešais
Pērn tikai katrs trešais parādnieks, kurš izteicis vēlmi iet bankrota ceļu, ir atbildis prasībām un tiesa viņu attiecīgi pasludinājusi par maksātnespējīgu. Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja gan atzīst, ka rajona tiesas atšķirīgi interpretē to, kādos apstākļos parādniekam būtu piemērojams maksātnespējas process. Pašlaik grūtībās nonākušais kredītņēmējs pēc atteikuma viena rajona tiesā nereti nākamreiz veiksmi izmēģina jau citā, kur maksātnespējīgā statusu varbūt arī iegūst.
Šobrīd izskatīšanai Saeimā nodots Maksātnespējas likumprojekts, un privātpersonu bankrotu atkal sola padarīt lētāku un līdz ar to pieejamāku kredītņēmējam.
Viens process, divas procedūras
Būtiskas izmaiņas skar pašu procesa gaitu. Jaunais likumprojekts piedāvā maksātnespējas procesā izdalīt divas – bankrota un saistību dzēšanas – procedūras. Pirmajā – bankrota procedūrā – notiktu saistību dzēšanas plāna sastādīšana un visas parādnieka mantas pārdošana. Tad vismaz daļēji apmierinātu kreditoru prasījumus. To, vai piemērot otro – saistību dzēšanas – procedūru, vērtētu tiesa. H. Jauja uzsver, ka ar šīm divām procedūrām mēģināts nošķirt labticīgos parādniekus no tiem, kas tik nopietnās finansiālās grūtībās nokļuvuši savas vainas dēļ, nav maksājuši nodokļus vai mēģinājuši ļaunprātīgi izvairīties no saistību izpildes, nobēdzinot mantu. Otrajiem tad arī nepiemēros saistību dzēšanu. Kā zināms, šobrīd daļai par maksātnespējīgiem atzīto nereti pārmet nodarbošanos ar nereģistrētu uzņēmējdarbību treknajos gados, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus un nemaksājot nodokļus.
Pret maksātnespējas procesa dalīšanu divās procedūrās gan iebilst Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LKA). Apvienība nav mierā arī ar procesa ilgumu. Piemēram, saistību dzēšanas laiks, neraugoties uz apstākļiem, visiem parādniekiem nu būtu vienāds – 5 gadi, skaidro pirmā maksātnespējīgā privātpersona Latvijā un šobrīd LKA konsultants jurists Jānis Āboliņš.
Atceļ minimālo slieksni
Likumprojekts paredz, ka saistību dzēšanas laikā viena trešdaļa no mēneša ienākuma, bet ne mazāk kā valstī noteiktais iztikas minimums uz parādnieku un katru viņa apgādājamo, paliktu parādniekam pašam, 25 lati būtu jāsamaksā administratoram, bet atlikušo summu sadalītu kreditoriem vienlīdzīgās daļās. LKA tikmēr rosina pēc parādnieka mantas izsolīšanas administratoru vispār svītrot no tālākas piedalīšanās maksātnespējas procesā. Jāpiebilst, ka šobrīd administratora atlīdzībai ik mēnesi parādniekam jāatvēl 180 latu. Arī Maksātnespējas administrācijā neslēpj, ka tāpēc izveidojusies absurda situācija, kad administrators piecu gadu laikā brīžam saņem pat vairāk nekā visi nenodrošinātie kreditori (ar ķīlu nenodrošināto aizdevumu devēji) kopā.
Valdība jau atbalstījusi LKA ierosinātos grozījumus maksātnespējas likumprojektā, kas paredz atteikties no minimālā – 20% – sliekšņa, kas parādniekam ir jāsedz procesa laikā. Tas nozīmē, ka parādnieks piecu gadu laikā kreditoriem samaksātu tik, cik ir spējīgs, bet atlikušo parāda summu dzēstu.
Pašlaik maksātnespējas likumprojektu pirms otrā lasījuma izskata Saeimas Tautsaimniecības komisija. Plānots, ka jaunā privātpersonu bankrota kārtība varētu kļūt skaidra līdz vasarai.