Dzelzceļš kā vides objekts

VAIRĀK UZ LOKOMOTĪVĒM NEKĀ NO LOKOMOTĪVES mašīnista kabīnes logiem uz apkārtni. Tādas ir bildes Sergeja Tretjakova izstādē Mašīnista objektīvs © Arnis Kluinis

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja pastāvīgo ekspozīciju līdz 3. septembrim papildinās vairāk nekā 40 fotogrāfiju, kuru autors ir uzņēmuma Latvijas dzelzceļš darbinieks Sergejs Tretjakovs.

Iespējami vairāki motīvi, kāpēc doties uz ceturtdien atklāto izstādi.

Pirmkārt, izstādes laikā muzeja pamatekspozīcija ir papildināta, neprasot par to papildu samaksu. Bildes parāda Latvijas dzelzceļa tagadējo situāciju tādos rakursos, kādus dabā redzēs ļoti maz cilvēku. Viņiem tādā gadījumā būtu pašiem jāstrādā uz dzelzceļa, kā to dara Sergejs Tretjakovs.

Otrkārt, bildes apliecina to līmeni, kādu var sasniegt ar lielu vēlēšanos fotografēt, bet bez fotogrāfa izglītības un bez profesionālās foto tehnikas. Tieši šādas bildes varētu būt saistošākas citiem foto entuziastiem un amatieriem, nekā dzelzceļa attēlojums profesionālo fotogrāfu izpildījumā, ja, piemēram, Latvijas dzelzceļš būtu šādus profesionāļus nolīdzis. Īpašs uzsvars jāliek uz to, ka fotoobjektīvā tvertas tikai industriālās ainavas, nevis pasaules arhitektūras un dabas skaistākie veidojumi vai sporta un izklaides pasākumi. Latvijas daba Sergeja Tretjakova ainavās ielaužas kā neatvairāms spēks, kas ar lietu, sniegu vai miglu koriģē pat vilcienu gaitu.

Sergejs Tretjakovs uzskatāmi parāda, ko iespējams saskatīt burtiski no viņa darba vietas lokomotīves mašīnista kabīnē un dažus soļus ap to. Citiem cilvēkiem, protams, tās būtu pavisam citas un citādas viņu darba vietas, kurās fotoaparātu tāpat varētu padarīt par tikpat ierastu dzīves daļu kā fotografēšanu atvaļinājumu un ceļojumu laikā.



Latvijā

Raugoties uz nu jau samilzušo “Rail Baltica” epopeju, arvien skaidrāk iezīmējas viena ārkārtīgi būtiska lieta. Joprojām nav nekādas skaidrības, kāpēc mums šī trase ir vajadzīga. Kāda vispār ir tās jēga? Gan idejiskā, gan tīri praktiskā, jo pasaulē nekas tāpat vien nebūvējas.

Svarīgākais