Pieredzes stāsti: ģimenē ienāk apmaiņas skolēns no citas valsts

DRAUDZĪGI. «Mums ar vīru bija kolosāla pieredze būt par vecākiem jaunam puisim,» norāda Hildegarde. Bildē kuplā ģimenīte – no kreisās Hildegarde, Ritvars, Megija, Melānija un Patrīcija. Zemāk – brālēns Rihards un Alberto © Privāts arhīvs

Ritvars un Hildegarde Graumaņi pirms vairāk nekā gada nolēma kļūt par viesģimeni – viņi savā ģimenē uzņēma tobrīd 17 gadu veco Alberto no Itālijas, kas bija nolēmis gadu mācīties Latvijā. Graumaņi stāsta, ka jaunieša ienākšana ģimenē sniegusi daudz pozitīvu emociju un būtisku pieredzi.

Atrod Alberto

«2014. gadā vīra vecākā meita bija apmaiņas programmā Vācijā - mēs redzējām, cik ļoti nozīmīgs viņas attīstībā un pieredzē bija šis gads. Viņa atgriezās pieaugusi, patstāvīga, protams, tas pilnveidoja arī viņas vācu valodas zināšanas. Domājām, ka arī mēs varam dot tādas pašas iespējas kādam citam jaunietim - esam liela ģimene, un viens cilvēks vairāk mums netraucēs. Tā kā ar mums dzīvo vīra divas meitas un mana meita, tad es vēlējos, lai viesskolēns būtu puisis. Tā teikt, dzimumu līdzsvaram,» stāsta Hildegarde. Vēl viens nosacījums esot bijis tāds, ka viesskolēnam ir jābūt no Eiropas, jo Hildegardei bija svarīgi, lai jaunietis pazītu un akceptētu ēdienu, kuru viņa ikdienā gatavo. «Tā mēs atradām Alberto. Izlasot anketā iekļauto informāciju, sapratām, ka viņam ir līdzīgas intereses kā mums - ēst gatavošana, slēpošana, ūdens. Viņš ir aktīvs un ir gatavs apgūt visu jauno. Alberto bija paredzēts braukt mājās jūlija sākumā, taču viņš izlēma palikt mēnesi ilgāk - viņš būs nodzīvojis pie mums precīzi gadu,» norāda Hildegarde.

Patiesa draudzība

Viņa stāsta, ka jaunieša ienākšana ģimenē nav krasi mainījusi ierasto ikdienas un darbu kārtību. «Šā gada laikā mēs bijām tādi paši kā iepriekš - nedarījām neko mākslīgi, svinējām svētkus, kurus svinam arī bez Alberto. Mums bija svarīgi saglabāt mūsu ģimenes ritmu - iekļaut Alberto mūsu dzīvē, nevis savu dzīvi pārkārtot un katru nedēļas nogali braukt ekskursijās. Alberto ir pieaudzis un patstāvīgs puisis, viņš ātri ieguva draugus, apguva Rīgas sabiedriskā transporta kustību, līdz ar to mēs nejutām ļoti lielas izmaiņas mūsu ikdienas grafikos,» teic Hildegarde. Rezumējot piedzīvoto, sieviete akcentē: «Mums ar vīru tā bija kolosāla pieredze būt par vecākiem jaunam puisim - tas ir pavisam savādāk. Arī mūsu meitas ir ļoti viņam pieķērušās. Mums Alberto ir devis ļoti daudz mīlestības un patiesas draudzības. No sirds iesaku - ja ir iespēja un brīva istaba, pieņemiet viesskolēnu. Tas būs kolosāls piedzīvojums gan jūsu ģimenei, gan jaunietim. Galvenais, esiet godīgi un atklāti no paša sākuma, un izveidosies brīnišķīga draudzība.»

Ieteikumi citiem

Viņa arī sniedz dažus ieteikumus, ko likt aiz auss topošajām viesģimenēm, lai viesskolēna uzņemšana savā ģimenē būtu pildīta jaukiem mirkļiem. «Pirmkārt - ja jums izdosies atrast kontaktu, jūs iegūsiet kolosālu draudzību, kura, ceru, ilgs visu mūžu. Otrkārt - no praktiskā viedokļa, protams, viesskolēna uzņemšana nozīmē papildu izmaksas, tā ir pielāgošanās vienam pie otra, jo viesskolēns nav bērns, kuram var iemācīt savu kārtību - viņš atbrauc ar savu izpratni par lietām, piemēram, kurš mazgā drēbes, kurš novāc traukus, kurš gatavo un kāda izskatās sakārtota istaba vai kādi ir viņa pienākumi mājās. Iesaku šādas lietas uzreiz izrunāt. Mūsu gadījumā Alberto drēbes mazgāju es, taču viņa pienākums ir pļaut zāli un izsūkt māju. Treškārt, katram jaunietim ir savs emocionālais fons - ir jāsaprot, ka viņš atbrauc uz pilnīgi svešu zemi, ģimeni un māju, plus viņš nesaprot valodu - tas ir ārkārtīgs trieciens, kas var rezultēties arī fizioloģiski - ar paaugstinātu temperatūru, nepārtrauktām galvassāpēm un citām blaknēm. Svarīgi ir būt kopā un runāt par to jau no paša sākuma. Grūts laiks ir arī Ziemassvētki, it īpaši tiem, kuri nāk no zemēm, kur aukstums un tumsa nav tik ilgu periodu kā Latvijā. Bet viss ir atrisināms - galvenais ir pievērst uzmanību viesskolēnam, runāt ar viņu. Kad Alberto bija smags laiks, mēs izdrukājām viņa ģimenes un draugu bildes, kuras salīmējām viņa istabā, - tas apbrīnojamā kārtā radīja viņā sajūtu, ka saikne ar mājām nav pārtrūkusi, un kļuva vieglāk.»

Tuva itāļu mentalitāte

Arī Ilga Liepniece savā ģimenē ir uzņēmusi vairākus viesskolēnus. «Dažus gadus atpakaļ no savas paziņas uzzināju par šo programmu. Tobrīd tā ilga vienu mēnesi, un es pieņēmu savā ģimenē meiteni no Itālijas. Viņa atstāja uz mani brīnišķīgu iespaidu, tāpēc arī nākamajā vasarā atkal manās mājās dzīvoja cita meitene no Itālijas,» stāsta Ilga. Uzzinot, ka viena mēneša programmas aizstātas ar gadu ilgām programmām, pirmajā brīdī Ilga šaubījās, vai arī turpmāk savās mājās uzņemt pusaudzi no citas valsts. Tomēr izlēma atkal savas mājas durvis atvērt jaunai viešņai. Un uzņemta atkal bija vēl kāda meitene no Itālijas. Ilga izvēlas skolēnus tieši no Itālijas, jo, viņasprāt, viņas ģimenes rakstura iezīmes ir līdzīgas itāļu mentalitātei. «Galvenais iemesls, kas pamudināja pirmo reizi startēt programmā, bija vēlēšanās, lai meita atrod sev pozitīvus draugus, un vēlme iepazīt citas valsts kultūru un valodu. Mana pēdējā viesmeita Serena dzīvoja pie mums desmit mēnešu. Kad viņa ieradās Latvijā, viņai bija 17 gadu. Vecuma starpība ar manu meitu bija tikai trīs nedēļas, un viņas brīnišķīgi sapratās un kļuva patiešām par māsām. Mēs daudz ceļojām. Viņai garšoja mūsu ēdieni, un ir lietas, kuras viņai ļoti pietrūkst Itālijā, piemēram, biezpiena sieriņu, pilnpiena,» stāsta Ilga.

UZZIŅAI

• Katru gadu apmēram 35 viesskolēni no visdažādākajām pasaules valstīm dodas uz Latviju mācīties un iepazīt mūsu valsts kultūru un tradīcijas. Skolēnu uzņemšanu vietējās Latvijas ģimenēs organizē starpkultūru izglītības organizācija AFS Latvija.

• Viesģimenes galvenais pienākums ir uztvert viesskolēnu nevis kā ārvalstu viesi, bet kā savu ģimenes locekli. Kļūstot par viesģimeni, ir iespēja iepazīt citu kultūru savās mājās. Iespēja reprezentēt savu valsti - kultūru, tradīcijas - citiem pasaules iedzīvotājiem.

• Viesskolēna uzņemšana sniedz arī iespēju apgūt kādas jaunas valodas pamatus, uzlabot savas komunikācijas spējas, kļūt tolerantākam un atvērtākam pret citādo.

• Viesģimenei ir tiesības izvēlēties jebkuru viesskolēnu, kuram viesģimene vēl nav pieteikusies. Par viesskolēna uzņemšanu netiek saņemts finansiāls atbalsts.

• Ja tomēr neizdodas sadzīvot, notiek viesģimeņu maiņa.

• Tāpat kā viesskolēni, arī ģimenes ir programmas dalībnieki, kas saņem AFS atbalstu - gan pirms programmas sākuma, gan tās laikā.

• Nedēļu pirms viesskolēnu ierašanās Rīgā, AFS Latvija organizē viesģimeņu sagatavošanos, kuras laikā iespējams uzzināt vairāk par programmu, iepazīties ar citām viesģimenēm Latvijā, praktiski izdzīvot potenciālas situācijas, kas jaunieša uzņemšanas laikā var norisināties.

• Viesskolēni Latvijā ierodas augusta beigās, bet viesģimeņu pieteikumi tiek gaidīti līdz augusta sākumam.

Vairāk informācijas: www.afs.lv



Svarīgākais