Rāznas ezers, kas izgājis no krastiem, pārplūdina tam piegulošās pagastu teritorijas, Spruktu HES ūdenskrātuves dambjus, Rēzeknes upi un daļu no Rēzeknes pilsētas – apmēram šāds ir sliktākais iespējamo plūdu scenārijs Rēzeknē, ja pilsētas, kā arī novada domes civilās aizsardzības (CA) komisiju pārstāvjiem neizdotos rast kopīgu valodu un vienoties par ūdenslīmeņa nostrādi ar Spruktu HES un Rāznas ezera hidrobūves Meniķis slūžu saimniekiem, īpaši Rāznas ezera nomnieku – SIA EKO punkts valdes priekšsēdētāju Ēriku Masteiko.
Rēzeknes novada pašvaldībā Neatkarīgā noskaidroja, ka publiskā ūdenstilpe Rāznas ezers uz 26 gadiem ir nodots nomā SIA EKO punkts, starp kuras vadību un pašvaldībām kopš 2009. gada sākuma briedušas saimnieciskas dabas nesaskaņas. Tās pāraugušas konfliktā, kas ir Rēzeknes plūdu draudu absurda pamatā.
Regulējamais apdraudējums
"Mums ir rīcības un evakuācijas plāns bīstamajā zonā esošajām privātmājām, kā arī lielveikalam Rimi, kas atrodas Rēzeknes upes krastos, ja plūdi būs. Taču mēģinām situāciju ietekmēt un veikt pārrunas ar privātīpašnieku par maksimāli zema ūdenslīmeņa uzturēšanu Rēzeknes ezerā un Spruktu HES ūdenskrātuvē, lai tās spētu uzņemt sniega un palu ūdeņus," Neatkarīgajai norāda Rēzeknes pilsētas domes CA komisijas vadītājs Aleksandrs Bartaševičs. Arī Rēzeknes novada domes CA komisija jau organizējusi vairākas sēdes, kā arī izstrādā rīcības plānu, lai laikus sagatavotos situācijai, ja pavasara palu laikā applūstu Rāznas ezers un līdz ar to arī Rēzeknes upe, kas aiznestu šā pavasara dāsnos ūdeņus līdz vairāk nekā 10 kilometrus attālajai pilsētai. Apzinātas plūdu apdraudētās dzīvojamās mājas, autoceļi, saimniecības un cita veida ēkas, iedzīvotāji tiek informēti par rīcību ārkārtas situācijā, arī evakuācijas iespējām. Rēzeknes novada domes CA komisijas priekšsēdētājs Monvīds Švarcs Neatkarīgo informē, ka, ūdenslīmenim sasniedzot kritisko robežu, var pārplūst un tikt izskaloti ceļu Rēzekne–Dagda un Mākoņkalns–Malta atsevišķi posmi, kā arī teritorijas Mākoņkalna, Čornajas un Kaunatas pagastā un Rēzeknē. M. Švarcs bilda, ka jau divas reizes ūdenslīmenis bijis kritisks un nācies to hidrobūvēs pazemināt. Kā atzīts SIA Nāra veiktajā izpētē, lai Rāznas ezerā sagatavotu vietu sniega kušanas ūdeņu akumulēšanai, līmenis jāpazemina līdz 163,5 metriem virs jūras līmeņa, kas palu laikā var paaugstināties līdz 164 metriem, taču jau marta pirmajās dienās ūdenslīmenis Rāznā bija 163,78 metri. 1997. gadā ezeram piegulošās teritorijas applūdušas, ūdenslīmenim sasniedzot 164,15 metrus. "Ja ūdenslīmenis netiks pazemināts, plūdu apdraudējums ir reāls," uzsver M. Švarcs.
Aicinājumus uz diskusiju ignorē
Ņemot vērā to, ka Rāznas ezera ūdenslīmeņa regulēšanas hidrobūve ir SIA EKO punkts īpašums, Rēzeknes novada pašvaldība nomas līguma grozījumu projektā ir izstrādājusi iznomātājam papildu pienākumus par Rāznas ezera līmeņa regulēšanu atbilstoši Spruktu HES ūdenskrātuves kaskādes ekspluatācijas noteikumiem. M. Švarcs atzīst, ka problēma ar Rāznas ūdenslīmeņa regulēšanu ir jau vairākus gadus, bet ar plūdu draudiem tā īpaši aktualizējusies.
Jau 2009. gadā Rēzeknes novada pašvaldība vairākkārt ir centusies sazināties ar Rāznas ezera nomnieku SIA EKO punkts un tās valdes priekšsēdētāju Ē. Masteiko, lai vienotos par grozījumiem ūdenstilpes nomas līgumā. Taču visi pašvaldības aicinājumi uz diskusiju ir ignorēti. Rēzeknes novada domes CA komisijas priekšsēdētājs nopūšas: "Ar Rāznas nomnieku par Rāznas ezera līmeņa regulēšanu esam gājuši uz konstruktīvu dialogu, piedāvājot risinājumus, taču tie nav pieņemti."
Pašvaldībām bažas vieš tas, ka, neveicot ūdenslīmeņa regulēšanu atbilstoši noteikumiem, pavasara palu laikā Rāznas ezers un Rēzeknes upe, kas iztek no ezera, izraisīs plūdus. Šobrīd par ūdenslīmeņa regulēšanu atbildība nav noteikta nevienam. M. Švarcs stāsta, ka pašvaldības kompetencē nav iejaukties privātīpašuma apsaimniekošanā, līdz ar to tā konflikta lietā situāciju lūgusi izvērtēt gan Zemkopības, gan Vides, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, gan Ministru prezidentam. Ministrijās ierosināts pieņemt jaunus MK noteikumus, dodot iespēju pašvaldībām organizēt kontroli par privātas hidrobūves ietekmi.
"Diemžēl arī MK noteikumu maiņa problēmu neatrisinātu, jo pašvaldība nevar uzdot privātīpašniekam apsaimniekot īpašumu, pat ja tas ir stratēģisks CA objekts, kāds ir gan Spruktu HES, gan hidrobūve Meniķis. Nav tiesiskā regulējuma, kas nosaka, kam jāregulē un kam jākontrolē ūdenslīmeni Rāznas ezerā. Ē. Masteiko kā privātīpašnieks atbildējis, ka ezera līmenis nav viņa problēma. Turklāt, ja pašvaldība viņam radīšot zaudējumus, viņš atsūtīšot rēķinu," sašutis stāsta M. Švarcs.
Ierosina hidrobūves atsavināšanu
Pēc kārtējās Rēzeknes novada CA komitejas sēdes tās sekretārs Alberts Kindzulis Neatkarīgajai norādīja, ka pašvaldība vēl nav zaudējusi cerības ar SIA EKO punkts īpašnieku rast sadarbības iespējas. Sanāksmē piedalījies viens no Spruktu HES pārstāvjiem – Jānis Naukšanovs, kurš informējis, ka hidroelektrostacija gatavojas uzņemt palu ūdeņus un no 10. marta uzsākšot ūdenslīmeņa nostrādi, lai 16. martā jau būtu sasniegta zemākā līmeņa atzīme un ūdenskrātuve būtu gatava palu ūdeņu uzņemšanai. Tomēr bažas, ka Spruktu HES nevarēs uzņemt visus sniega un palu ūdeņus, pastāv. Ja Rāznas ezers ies ārā no krastiem, hidroelektrostacija ar ūdeņiem spēšot tikt galā tikai divas dienas. Lai drošība būtu lielāka, vajadzīga operatīva ūdenslīmeņa nostrāde arī otrā hidrobūvē Meniķis.