KNAB noslēpumu nosargā. Bet dokumentus?

© f64/ Vladislavs Proškins

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) it kā pazudušie valsts noslēpumu saturošie dokumenti tomēr nav pazuduši, informē pats birojs. Taču KNAB nesniedz informāciju, vai dokumenti ir atrasti, nav pazuduši vai arī –pazudušie nav saturējuši valsts noslēpumu.

Pirms neilga laika sabiedrību pāršalca vēsts, ka KNAB pazudis viens sējums no aktīvas operatīvās uzskaites lietas, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var saturēt par valsts noslēpumu klasificētu informāciju.

«Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un dažādiem pieņēmumiem, ka KNAB esot pazuduši operatīvās izstrādes lietas materiāli, informējam, ka valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav noticis,» otrdien paziņoja KNAB. Nedaudz mīklainu šo paziņojumu padara tā turpinājums, kurā birojs atsakās sniegt sīkākas ziņas par notikušo, jo izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka, iespējams, ir notikusi valsts noslēpuma objekta nozaudēšana, vēl turpina darbu. Ko viņi tādā gadījumā turpina izmeklēt? Tādēļ šāds paziņojums, kuru skaidrošot tikai pats KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, kad viņš pēc veselības atgūšanas būs atgriezies pie darba pienākumu pildīšanas, rada pateicīgu augsni dažādām versijām.

Taču valsts noslēpums operatīvās uzskaites lietas sējumā var arī nebūt. Tajā var atrasties tikai, piemēram, izgriezumi no avīzēm vai cita neklasificējama informācija. Valsts noslēpuma statuss lietai tiek piešķirts kopumā, ja tajā atrodas kaut viens dokuments vai informācijas drumsla, kas par valsts noslēpumu ir atzīstama. Tādēļ var pieņemt, ka, salīdzinot lietas inventarizācijas (tā noslēpumu saturošām lietām jāveic vienu reizi gadā) aktus, birojs konstatējis, ka nozīmīgu dokumentu pazaudētajā mapītē nav. Tikpat atbilstošs būtu pieņēmums, ka dokumenti tomēr atrasti, bet tagad birojs cenšas noskaidrot, kā informācija par iespējamo valsts noslēpumu saturošu dokumentu pazušanu nonākusi līdz medijiem. Neoficiāla informācija gan liecina, ka uzklausītas aizmāršīgo izmeklētāju lūgšanas un dokuments patiešām atrasts, jo bijis vienkārši nozaudēts.

Šī epopeja, kuras noslēgums vēl jāsagaida, kārtējo reizi parāda, cik dažādiem viedokļiem atrodas vieta partijā Vienotība. Gluži tāda mēroga konflikts, kāds bija vērojams jaunās valdības veidošanas laikā, nav izvērsies, taču Alekseja Loskutova viedoklis izteikti atšķiras no partijas līderu redzējuma par notikušā ietekmi uz J. Streļčenoka izredzēm turpināt vadīt KNAB. Proti,

J. Streļčenoks pieļauj, ka pret KNAB biroja vadītāju laikā, kad tiek vērtēti potenciālie nākamie KNAB vadītāji, izvērsta kampaņa, tādēļ nav pamatoti likt viņam uzņemties atbildību par pazudušajiem dokumentiem un liegt iespēju piedalīties godīgā konkursā.

Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka J. Streļčenoks ir tieši atbildīgs par klasificētas informācijas dokumentu apriti un dokumentu pazušanas kontekstā vairs nav tiesīgs turpināt vadīt KNAB.

Cilvēki, kas strādājuši ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, gan negrib pilnībā piekrist S. Āboltiņai. Esot pieņemts un pat likumā atrunāts, ka par noslēpuma saglabāšanu un atbilstošu dokumentu apriti ir atbildīga tā persona vai personu grupa, kas strādā pie konkrētās lietas. Protams, atbildība gulstas arī uz biroja vadītāju, taču ne tik lielā mērā, lai liegtu viņam iespēju atkārtoti vadīt biroju.



Svarīgākais