Kraukšķīgu vīnogu ķekari – gan zaļgani un zeltaini, gan tintes violeti un maigi rožaini – tie uz zoba mēģināmi nevis Bavārijas dienvidos vai Itālijā, bet gan Latvijā.
«Nu nē, Latvijas vīnogas ir skābas, sīvas un negaršīgas,» dzirdu sakām skeptiķus. «Un vispār Latvijā vīnogas neaug,» citi turpina. Vai esat iestādījis kādu vīnogu? Nē. Nē? Nu tad skaidrs, kāpēc neaug - tāpēc, ka neesat iestādījis! Edgars smejas un mudina nogaršot zaļos un zilos brīnumus, kas saldi vilina.
Jā, tiešām saldi. Un agronoms Edgars Zihmanis jau vairākus gadus pierāda, ka Latvijā audzētas vīnogas ir daudz garšīgākas par gumijotajām veikalā nopērkamajām. «Es sāku audzēt vīnogas pirms kādiem trīspadsmit gadiem. Iepazinos ar cilvēku, kurš nodarbojās ar vīnogu audzēšanu, tas mani ieinteresēja, uzzināju, ka Krievijā un Ukrainā atrodamas jaunas vīnogu šķirnes, izstudēju, kuras no tām varētu augt Latvijā, pēc tam tās atvedu un šeit iestādīju siltumnīcā... Un tad es par šiem stādiem aizmirsu, jo man bija cits darbs. Pēc trim gadiem nobrieda pirmās vīnogas.»
Visiem tās iegaršojās, un cilvēki sāka pieprasīt stādus. Edgars saprata, ka tā ir biznesa iespēja, un iesāka šo rūpalu tieši krīzes gados. Tērvetes tūrisma centrs ierosināja piesaistīt ceļotājus, jo tas šķita interesanti - garšīgas, lielas, saldas un sulīgas vīnogas tepat, Latvijā.
Šobrīd Edgara Zihmaņa Vīnogu dārzā, kas atrodas Tērvetes novada Kroņaucē, ir ap 1000 stādu, bet tas esot tikai sākums. Vēl vajagot iestādīt kādus 2000 vīnogulāju. Tas aizņemšot vienu hektāru. Tas būšot uz lauka, bet vēl arī būs siltumnīcu tuneļi - lokveida konstrukcijas, pārklātas ar polietilēnu, zem kā siltumā gozēsies vīnogas. «Tuneļos» ir ērti pārdot vīnogas - netraucē nedz lietus, nedz vējš. Vai vīnogām pie mums nav auksti? Nepavisam! Edgars izvēlas šķirnes, kas labi pārziemo. Siltumnīcās viņš arī iestādīja vīnogas ar dienvidniecisko raksturu, arī krustotas Eiropas vīnogas ar Amūras vīnogām. Esam jau pamanījuši, ka veikalos bieži vien ir rūpnieciskas vīnogu šķirnes - tāpat kā tomāti, kam garša kā gumijas bumbiņai. Taču Edgara vīnogas - un degustācijai viņš piedāvā ap divdesmit vīnogu šķirnēm - ir saldas, sulīgas, skaistas. Edgars cer nākamajos gados no viena vīnkoka novākt līdz pat 10 kilogramiem ogu.
Atceramies arī slaveno Izabellu - vīnogu šķirni, no kuras tika darināts vīns ar neaizmirstamo jaunības garšu. «Izabella mums ir maz, tikai tik daudz, lai varētu apskatīt,» saka Edgars. «Mūsu klimatiskajos apstākļos Izabella neienākas, tā ir skāba. Tā vairāk aug Moldāvijā un Krievijas dienvidos. Padomju laikos to audzēja pie katras mājas. Savukārt Latvijā ir vīnogu šķirne Alfa, kas garšo tāpat kā Izabella. Atcerieties: zili, cilindriski ķekari, ļoti garšīgas ogas. Alfa faktiski ir visu Latvijas vīnogu sākums.»
Vienlaikus ar vīnogu atklāšanu Edgars sāka darināt arī vīnu. Taču tas - atšķirībā no vīnogām - ir tikai paša lietošanai un degustācijām, kas bagātīgi piesaista ekskursantus. «Vīna pārdošanai mums nav licences, mēs pārdodam tikai pašas vīnogas un stādus,» skaidro Edgars. Gardās ogas tiek pārdotas, sākot ar 5. augustu, un pēdējā odziņa tika apēsta 1. oktobrī. Savukārt interesenti var pieteikties aplūkot Vīnogu dārzu jau no jūnija, lai paskatītos, kā vīnogas zied. Edgars tad arī pastāsta, kā vīnogas kopt. Bet tīkamākais pasākums, protams, ir vīnu degustācija, un Edgars lepojas arī ar paša darināto dzirkstošo vīnu.
Edgars nevairās dalīties savā pieredzē, audzējot vīnogas, un plaši izstāsta audzēšanas noslēpumus tiem, kuri vēlas savā dārzā iedēstīt lieliskos augus. «Sāciet ar Latvijas šķirnēm - ar to pašu Tērvetes zilo. Varat sākt arī ar Supagu, ar Dovgu, ar Kišmiš zaporožskij. Stādus pie manis var nopirkt par septiņiem, astoņiem eiro,» teic Edgars. Vīnogu audzētājs gan atzīst, ka vairāk jāpievēršas tūristu piesaistei viņa dārzam, jo tūrisms ir ne tikai finansiāls papildinājums, bet arī vīnkopības popularizēšana. Un līdz aprīlim, kad jāsāk stādīt vīnogulājus, ir vēl laiciņš padomāt: varbūt arī jūs vēlaties papildināt savu dārzu ar brīnišķīgiem vīnogu stādiem? Pēc pāris gadiem tie būs ne tikai skaisti, bet arī garšīgu ogu pilni.