Mēģina vienoties ar HES īpašniekiem, lai novērstu plūdus Rēzeknē

Rēzeknes novada pašvaldība nosūtījusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Rāznas ezera un Rēzeknes upes plūdu apdraudētajā teritorijā Rēzeknes pilsētā un novadā, jo Rāznas ezera ūdens līmenis ir virs normas un Spruktu HES īpašnieks joprojām atsakās veikt pasākumus ūdenslīmeņa regulēšanai.

Savas intereses

Lai arī Ministru prezidents ar ārkārtas situācijas izsludināšanu Rēzeknē nesteidzas, jautājumu par plūdu draudiem no Rāznas ezera un Rēzeknes upes izskata arī Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kā arī Zemkopības ministrija. Nelielā Rēzeknes upe, kas līkumo cauri pilsētai, ne reizi vien sagādājusi nepatīkamus pārdzīvojumus un zaudējumus tās krastos esošo būvju saimniekiem un iedzīvotājiem. Tā Rēzeknes pašvaldība ārkārtas situāciju bija izsludinājusi arī 2004. gadā, kad marta nogalē applūda daudzas upes krastos esošās mājas.

"Prasība par ārkārtas situāciju ir pamatota, jo šopavasar ir ļoti daudz sniega, turklāt zeme metru biezā slānī caursalusi, tā, temperatūrai strauji paaugstinoties, nespēs uzsūkt strauji kūstošo ūdeni, kura pieplūdumu grūti paredzēt. Ja ārkārtas situācija būs izsludināta, pašvaldībai būs tiesības operatīvi rīkoties Spruktu HES ūdenslīmeņa regulēšanā, neskatoties uz hidrobūves īpašnieka viedokli," Neatkarīgajai norādīja Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Rešetņikovs. Viņš piebilda, ka hidrobūves īpašniekam un ezera nomniekam – SIA EKO punkts valdes priekšsēdētājam Ērikam Masteiko ir savas intereses tāpat kā Rēzeknes novada domes priekšsēdētājam Monvīdam Švarcam.

Čomiska vienošanās

Sarunā ar Neatkarīgo Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs M. Švarcs noliedza, ka prasība par ārkārtas situācijas izsludināšanu nozīmētu vēlmi īpašniekam atsavināt Spruktu hidrobūvi.

"Prasībai ir civilās aizsardzības mērķis mazināt plūdu draudus un sekas, nevis lai apstrīdētu hidrobūves īpašumtiesības. Spruktu HES jāpieskaņo Rāznas ūdenslīmenim, nevis otrādi," uzsvēra M. Švarcs. "Vides ministrija pašvaldībai ieteica izstrādāt jaunus saistošos noteikumus minētās hidrobūves darbināšanai un kontrolei, taču šis nav tas gadījums, kad pašvaldība tos var izstrādāt," teica novada domes vadītājs un piebilda, ka Rāznas un Spruktu HES gadījums ir viens no daudziem valstī, kad līgums slēgts vienīgi ūdenskrātuves nomnieka, nevis valsts interesēs, kādēļ par šīs situācijas mainīšanu jālemj valdības līmenī. "Katru pavasari tiekamies un runājam, kā jāregulē šī hidrobūve, taču tā nevar būt čomiska vienošanās, kādu vēlas Ē. Masteiko."

Lūgumu ignorē

Rēzeknes novada domes portāls informē, ka 3. martā pašvaldība nosūtīja vēstuli Spruktu HES īpašniekam ar aicinājumu veikt nepieciešamās darbības ezera līmeņa samazināšanai, izmantojot tā īpašumā esošo hidrobūvi uz Rēzeknes upes iztekas. Diemžēl lūgums ignorēts, un jau 9. martā ūdenslīmenis bijis 18 cm virs normas. Portāls norāda, ka, pat samazinot Spruktu HES ūdenskrātuves līmeni līdz minimālajam, tā nevar akumulēt un aizturēt visus iespējamos Rāznas ezera palu ūdeņus. Spruktu HES dambju pārrāvuma gadījumā tā būtu reģionāla mēroga katastrofa, jo applūstu plaša divu pašvaldību teritorija – Rēzeknes novads un pilsēta.

Tostarp Ē. Masteiko Neatkarīgajai izteica neizpratni par ārkārtas situācijas nepieciešamības apgalvojumu: "Kur ir problēma un pamats izsludināt ārkārtas situāciju, ja nekas neapplūst?" Kā apgalvo hidrobūves īpašnieks, ūdens līmenis Rāznas ezerā pašlaik ir tuvu vēsturiskajam minimumam. "Ja ūdens līmenis Rāznā un Rēzeknes upē bīstami paaugstināsies, ir vienošanās ar Rēzeknes pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču, ka slūžas aizvēršu, lai ūdeņus noturētu ezerā. Ja būs ekstraizdevumi, pilsētas pašvaldība sola to izskatīt un atlīdzināt. Ar domi komunikācija ir ļoti laba, jo bez formalitātēm ar telefona palīdzību visu varu nokārtot," teica Ē. Masteiko.

Svarīgākais