Kuģniecībai grūti noticēt Venta Kodola pašnāvības versijai
Latvijas Kuģniecība (LK) aicina policiju u. c. tiesībsargājošās iestādes rūpīgi izmeklēt uzņēmuma darbinieka Venta Kodola nāves apstākļus. V. Kodols tika atrasts vakar no rīta savas dzīvesvietas kāpņu telpā, nokritis no kāda piecstāvu ēkas augstākajiem stāviem.
Viņš tika nogādāts slimnīcā, kur ap pusdienlaiku nomira. Pēcpusdienā Kuģniecībai nācās reaģēt ne tikai uz cilvēka nāvi, bet arī uz šajā lietā iesaistīto valsts iestāžu reakcijas trūkumu, ko iespējams iztulkot kā savā ziņā pat labi saprotamu reakciju. Austrumu (Gaiļezera) slimnīcas ārsti no bezsamaņā esoša cilvēka bija uzzinājuši, ka viņš izdarījis pašnāvības mēģinājumu. Vēlāk cilvēka līķis to pašu apstiprinājis policijai. "Mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka cilvēks gājis bojā noziedzīga nodarījuma rezultātā," Neatkarīgajai visā nopietnībā apgalvoja Valsts policijas preses pārstāve Ieva Rekšņa. Viņa gan piebilda, ka šādos gadījumos vienmēr tiekot uzsākts kriminālprocess, lai pārliecinātos par šāda secinājuma pamatotību.
"Mums nav zināms nekas, kas ļautu saistīt Venta Kodola nāvi ar viņa sadzīves lietām," gluži kā atbildot I. Rekšņai, teica Kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis. "Ja tas būtu iespējams, mēs runātu tikai par līdzjūtību un palīdzību viņa ģimenei," M. Gailis turpināja.
Savukārt V. Kodola darba lietas Valsts policijai ir zināmas varbūt tikpat labi kā pašam uzņēmumam. Proti, V. Kodols bija LK padomes pārstāvis Ekonomikas policijas izmeklētā krimināllietā, kurā par aizdomās turamajiem atzītas bijušās LK amatpersonas Valērijs Godunovs, Oļegs Stepanovs, Aivars Enkuzens un Alvis Akmens. Lietas būtība ir tāda, ka LK amatpersonas lēti iznomājušas LK kuģus ar viņiem pašiem saistītām firmām, kas tālāk tos iznomājušas par augstāku cenu. Kuģniecībai šādā veidā nodarītie zaudējumi ir mērāmi desmitos miljonos latu. Šī shēma kļuva pierādāma pēc amatpersonu nomaiņas 2005. gadā. Atklājās, ka nomainītās amatpersonas savas pašpārliecinātības vai tehnoloģiskās nekompetences dēļ ir atstājušas LK datoros savu saraksti, kas parāda naudas plūsmas starp lietā iesaistītajām personām un uzņēmumiem. Tālāk var tikai minēt, kāpēc arī šādā gadījumā bija jāpaiet gadiem pieciem, lai policija vispirms nosauktu aizdomās turamās personas un pašā pēdējā laikā apstiprinātu, ka lieta tikšot virzīta uz prokuratūru. Paralēli šim kriminālprocesam virzās arī civilprasība par izkrāptās naudas atdošanu LK. Pamatojoties uz starptautiskas auditorfirmas atzinumu, LK ir panākusi šāda procesa uzsākšanu Lielbritānijā. V. Kodolam šajā procesā bija līdzīga loma kā Latvijas kriminālprocesā.
V. Kodola nāve laika ziņā sakrīt ar pārgrupēšanos, kuras rezultātā Ventspils ostas uzņēmumu amatpersonu saraksts kopš pagājušā gada decembra griežas kā karuselī. Daži šādas pārgrupēšanās aspekti saistībā ar a/s Ventspils nafta un LK nesen tika aplūkoti Neatkarīgās 13. februāra publikācijā Pāridarītājs grib varu pār cietušo.
M. Gailis un LK Juridiskā dienesta vadītājs Edvīns Bērziņš atzina, ka tagad LK jānomaina savs pārstāvis abās šajās lietās, kas, visticamāk, kaut nedaudz kavēs to virzību. Īstenībā gan jautājums ir par to, kurš piekritīs uzņemties šāda pārstāvja (pārstāvju) pienākumus un ko LK iesāks, lai šim cilvēkam neiekostu pavasarī pamodušās lapsenes. Latvijas ekonomiskajā vēsturē ir precedents, kurā šāds kodiens nogalināja Latvenergo amatpersonu. Šajā vēstures sadaļā ietilpst arī krišana pāri balkona margām un vairākas autoavārijas. E. Bērziņš atzina, ka līdz šim uzņēmums nav uzņēmies neviena cilvēka sargāšanu, jo nav bijusi tāda vajadzība. Līdz pašam pēdējam brīdim neesot bijušas nekādas aizdomas par V. Kodolam draudošām briesmām.