KNAB nākotne Valsts kancelejas rokās

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ministru prezidentam Mārim Kučinskim distancējoties no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nākamā priekšnieka meklējumiem, šis process vismaz uz divām nedēļām apstājies. Politiķi aicina jaunā priekšnieka meklējumos aktīvāk iesaistīties ģenerālprokuroru un Valsts policijas vadību.

Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa vadītā KNAB priekšnieka amata kandidātu atlases komisija uz konkursa otro kārtu nolēma nevirzīt nevienu no desmit pretendentiem - pat ne biroja pašreizējo vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Līdz ar to konkurss atstāts bez rezultāta.

M. Kučinskis direktoram devis rīkojumu divu nedēļu laikā sniegt priekšlikumus par risinājumu KNAB vadības darba organizācijai. Līdz šī rīkojuma izpildei M. Krieviņš atsakās sniegt informāciju par situācijas iespējamajiem risinājumiem. Līdz J. Streļčenoka pilnvaru termiņa beigām atlicis vien nedaudz vairāk par divām nedēļām - tas noslēdzas 17. novembrī. Paredzams, ka līdz jaunā priekšnieka iecelšanai birojam noteiks priekšnieka pienākumi izpildītāju.

Tikmēr KNAB sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, kurš darbojās atlases komisijā, paudis viedokli, ka konkurss izgāzies birokrātisku iemeslu dēļ. Komisija nemaz neesot vērtējusi pretendentu profesionālo atbilstību KNAB priekšnieka amatam.

A. Borovkovs uzskata - lai Latvijā būtu iespējams atrast profesionālus augsta līmeņa valsts iestāžu vadītājus, vajadzētu atteikties no konkursiem. Tas būtu attiecināms arī uz KNAB vadītāja meklēšanu.

«Ja tādā mazā valstī kā Latvija ir vēlme saskanīgi un sistemātiski strādāt, tad uz šādiem amatiem, kur ir ļoti īss rezervistu soliņš, nevajag taisīt konkursu. Ja KNAB vadītājs ir funkcionāli pakļauts Ministru prezidentam, kurš atbild par valdības darbu, tad šie cilvēki ir jāuzrunā Ministru prezidentam. Un tad droši vien arī parādītos profesionāli cienīgi cilvēki gan uz Valsts ieņēmumu dienesta, gan KANB vadītāja, gan arī citiem amatiem,» saka jurists.

Politiķi, jautāti, vai piekrīt šādam risinājumam, ir izvairīgi. Piemēram, pats premjerministrs Neatkarīgajai attrauca, ka viņš šajā procesā pagaidām neiesaistās un nolūkojas no malas, kā ar savu uzdevumu tiks galā Valsts kancelejas vadītājs. Viedokli par A. Borovkova ieteikumu viņš izvairījās sniegt.

Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis nevēlējās komentēt jurista priekšlikumu. Taču piedāvāja personīgo risinājumu pašreizējai situācijai. Proti, procesā aktīvāk jāiesaistās ģenerālprokuroram un Valsts policijas vadībai.

«Prokuratūrai un dienestu vadītājiem jāuzrunā atbilstošākie profesionāļi un jāpārliecina tie piedalīties jaunā konkursā. Tikai viņi zinās atbilstošākos kadrus. Turklāt šis konkurss pierādīja, ka tie kandidāti, kuri nevēlējās, lai viņu vārdi kļūst publiski zināmi, tā arī netika atklāti. Tas nozīmē, ka cilvēks var droši piedalīties šajā konkursā, zinot, ka neveiksmes gadījumā viņš nebūs publiski izgāzies,» teica politiķis.



Latvijā

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" saņēmis un analizējis Valsts kancelejas atlīdzību uzskaites sistēmā pieejamos datus par pagājušo un šo gadu, kas atklāj – 14 ministrijās novērtējuma prēmijas izmaksātas kopumā 4 269 923 eiro apmērā, ziņo lsm.lv.

Svarīgākais