Straupes slimnīcu gatavo slēgšanai

«Ja es sēdētu pie galda ar cipariem un dokumentiem, es domātu tāpat kā Veselības ministrija. Skatītos, kā un kur ietaupīt katru centu. Emocionālie argumenti mūsu dienās nevienu neinteresē,» sarunā ar Neatkarīgo saka Straupes narkoloģijas slimnīcas virsārste Dace Raituma.

Visticamāk, nav padomāts arī par to, ka darbu zaudēs slimnīcā strādājošie Straupes un tuvākās apkaimes iedzīvotāji - ne tikai slimnīcas tehniskais personāls, bet arī medmāsas, sanitāri, ārsti.

Ziņu, ka Straupes narkoloģisko slimnīcu plānots slēgt, uzzinājuši pēc nostāstiem, kuluāros - kā saka politiķi. «Un arī no jums, žurnālistiem,» teic virsārste. Slimnīcas darbiniekiem nav ne prasīts viedoklis, ne arī informēti par nākotnes reformām.

Straupes narkoloģiskā slimnīca alkohola atkarīgos ārstē jau 56 gadus. Dziednīca atrodas vēsturiski skaistā vietā - Lielstraupes pilī. Pils mūros alkoholiķi ārstēti jau no 1963. gada, kad pilī iekārtoja psihoneiroloģisko slimnīcu - tā bija hronisku alkoholiķu piespiedu ārstēšanas iestāde ar 120 vietām, pakļauta Iekšlietu ministrijai. Straupes slimnīca pazīstama ar tradīcijām atkarīgo personu ārstēšanā, kā arī ar savu unikālo vēsturisko ēku. Iespējams, tieši pils ēkas dēļ slimnīcu varētu slēgt, jo nenoliedzami, uzturot atkarīgo cilvēku ārstēšanas slimnīcu «pilī vai barakās», izmaksas būs atšķirīgas. Ja arī līdz šim slimnīca strādājusi bez parādiem un pat ar peļņu, tai noteikti būtu nepieciešama renovācija. Tomēr tieši par Lielstraupes pili, iespējams, var teikt, ka arī vide dziedē, jo apkārtne, kā arī tieši blakus esošā luterāņu baznīca un Straupes pils parks rada dziedējošu noskaņu.

Ārstē alkohola atkarīgos

«Mums zināms ir tikai tas, ka notiek slimnīcas darbības izvērtēšana un notiek spriešana - ne pie mums, bet ministrijā, Rīgā - vai atstāt Straupes slimnīcu kā filiāli, formāli pievienojot Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai, vai slēgt pavisam un Strenčos izveidot nodaļu alkoholiķu ārstēšanai,» saka ārste D. Raituma. Slimnīcai ir iecelts jauns valdes loceklis (valdē ir tikai viena persona), kuram jāizvērtē slimnīcas darbs. Pagaidām slimnīca strādā kā ierasts - ārstē pacientus ar smagu alkohola abstinenci, alkohola psihozēm, sniedz akūtu palīdzību delīriju gadījumos, pēc smagas un ilgstošas alkohola lietošanas. «Pacientu pēdējos gados mazāk nekļūst,» stāsta D. Raituma. «Visvairāk alkoholisma slimnieku pie mums nonāca pirms krīzes, taču vēlāk, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinājās arī pacientu skaits. Tagad mūsu pacientu vidū ir arī tautieši, kuri strādā ārzemēs.»

Parādu nav

Straupes slimnīca saņem valsts finansējumu, tā sauktās kvotas, bet ārstē pacientus arī par maksu. Pacientu sadalījums ir puse uz pusi. «Par valsts naudu mēs strādājam atbilstoši kvotai, varbūt nedaudz to pārsniedzam,» precizē D. Raituma. «Alkoholisma problēma ir ļoti aktuāla, īpaši smaga situācija ir ģimenēm, kurās ir alkoholiķis, jo alkoholisms - tā nav izārstējama slimība.» Vidzemē narkoloģiskā slimnīca ir tikai viena, un vispār kā narkoloģiskā slimnīca Straupe ir vienīgā Latvijā, citviet ir nodaļas alkohola atkarīgo ārstēšanai - Ģintermuižā Jelgavā, Rīgā, Liepājā, Rēzeknē.

Atšķirībā no lielajām slimnīcām Straupes slimnīcai nav parādu. «Mūsu pārziņā ir pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs Saulrīti, ko dotējam no slimnīcas ienākumiem, bet vispār tas saņem Labklājības ministrijas finansējumu, ar ko izdzīvot nevar. Ja to nevajadzētu darīt, tad mūsu gada peļņa būtu 47 000 eiro. Tagad tā ir 3000 eiro, bet parādu mums nav,» stāsta D. Raituma.

Formāli slēgt var visu

Virsārste piekrīt, ka no medicīniskā viedokļi vieglāk ir slimnīcās, kur uz vietas ir pieejamas izmeklēšanas metodes - rentgens vai datortomogrāfija (ja pacientu atved dzērumā, lai pārbaudītu galvas traumu), taču šo jautājumu neatrisinās arī pārcelšanās uz Strenčiem. «Ja skatāmies no ministrijas viedokļa, formāli, tad izdevīgāk ir finansēt nevis atsevišķu slimnīcu, bet nodaļu kādas citas sastāvā,» saka D. Raituma. «Nevajadzētu algot tehnisko personālu, nevajadzētu uzturēt telpas, bet - ko darīs viss mūsu medicīniskais personāls, kuri pamatā ir no Straupes? Līdz Strenčiem ir 70 kilometri, un tiešā autobusa nav...» Līdz ar Straupes slimnīcu likvidētu arī pusaudžu rehabilitācijas centru. Veselības ministrijas viedokli lasiet piektdienas Neatkarīgajā.

«Protams, es nevēlos sagaidīt dienu, kad slēdz Straupes slimnīcu, taču, šķiet, ka šis process jau iedarbināts... Neatgriezeniski...» aizlūstot balsij, saka ārste. «Ja es sēdētu pie cipariem, es domātu tāpat kā ministrija. Tad es izrēķinātu, ka būs ietaupījums, nevajadzēs nodarbināt tik daudz cilvēku... Emocionālie argumenti mūsu dienās nevienu neinteresē.».