Streļčenoks oligarhu lietai prognozē fiasko
Savulaik Saeimas atlaišanu detonējusī tā dēvētā oligarhu lieta vēl šogad tiks izbeigta – nedēļu pirms pilnvaru termiņa beigām paziņojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kura kandidatūra atkārtotai biroja vadīšanai atzīta par neatbilstošu.
Biroja priekšnieks skaidro, ka toreizējās biroja korupcijas apkarošanas bloka vadītājas Jutas Strīķes un izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores ierosinātajā lietā arī pēc papildizmeklēšanas veikšanas trūkstot pierādījumu.
«Līdz gada beigām tiks izbeigts process oligarhu lietā. Lēmums būs, visticamāk, līdz gada beigām,» paziņoja J. Streļčenoks. Viņš vairākkārt runājis ar izmeklētāju un jau sākotnēji bijis informēts, ka nav pietiekamu pamata pierādījumu, lai šo procesu virzītu līdz tiesai.
Jau vēstīts, ka tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011. gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas, un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, arī ietekmīgu politiķu īpašumos - Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederoša uzņēmuma telpās un citos uzņēmumos.
Tāpat KNAB 2011. gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva, un Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.
Jautāts, vai lēmums par lietas izmeklēšanu pieņemts, izmeklētājam ļaujoties sava priekšnieka ietekmei, J. Streļčenoks atbildēja noraidoši. Šādas varas ietekmēt izmeklētāju viņam neesot, taču viņa ideoloģiskie pretinieki birojā gan uzreiz pēc viņa apstiprināšanas amatā 2011. gada rudenī centušies iegūt politisko atbalstu Saeimā, lai viņu jau pirms laika atbrīvotu no amata.
J. Streļčenoks stāsta, ka nu jau bijušās KNAB amatpersonas (piemēram, Juris Jurašs, Juta Strīķe, L. Šikore) aptuveni pusgadu pēc viņa apstiprināšanas amatā apstaigājušas Saeimā pārstāvētās frakcijas, lai rosinātu jautājumu, ka viņš nav derīgs biroja priekšnieka amatam.
Gūt apliecinājumu šādai aģitācijai neizdevās ne Saskaņas, ne Vienotības, ne Zaļo un zemnieku savienības vai Nacionālās apvienības frakcijās.
Kopumā J. Streļčenoks savu darbu birojā uzskata par uzslavas vērtu, jo spējis sakārtot daudzus procesus birojā un atbrīvoties no politiskās ietekmes, par spīti Vienotības centieniem panākt viņa gāšanu.
Jau vēstīts, ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi, tomēr konkursa komisija pagājušajā piektdienā atzina, ka neviens, tostarp pašreizējais KNAB priekšnieks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.
Komentējot konkursa rezultātus, J. Streļčenoks saka, ka neveiksmi konkursā saistot ar Satversmes aizsardzības biroja informāciju un valsts noslēpuma pielaides prasību.