Būvniecība varētu būt nākamā nozare pēc dzelzceļa, kurā tiek noslēgta nacionāla ģenerālvienošanās. Ja vien visi nozares spēlētāji piekritīs Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aplēsēm, ka Latvijā minimālā alga celtniecībā ir 740 eiro. Legāli.
Būvuzņēmēju partnerība pārstāv lielos būvniekus, bet Latvijā daudz vairāk ir mazu un vidēji lielu uzņēmumu, ko pārstāv Latvijas Būvnieku asociācija. Šai profesionālajai organizācijai svarīgāka šķiet elektronisko identifikācijas karšu ieviešana. Tā ļautu atsijāt kvalificētus darbiniekus no būvniecībā nejauši ieklīdušajiem. Darba laika fiksācija nodrošinātu darba ražības pieaugumu. Gan lielo, gan mazo būvnieku lobijam mērķis vismaz formāli ir viens - nozares iznākšana no ēnu ekonomikas.
Attiecībā pret valsts budžetu būvniecības nozare ir gana nozīmīga. Tautsaimniecības pienesums 6,5% no IKP, bet strādājošo skaits - 72 000.
Taču būvniecība ir arī viena no zaglīgākajām - ēnu ekonomikas indekss ir 40%. Valdība kopīgi ar nozari apņēmusies līdz 2019. gadam to samazināt divas reizes.
Kā motivēt legalizēties
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās ikgadējā starptautiskā konference, pulcējot visas būvniecībā iesaistītās puses - celtniekus, teorētiķus, uzraugus. Viens no viņu uzdevumiem bija pārskatīt, kā nozarei veicas ar valdību slēgtā sadarbības memoranda izpilde. Prioritāro uzdevumu termiņi vēl nav nokavēti, taču ir ieceres, kuru ieviešanā varētu būt aizķeršanās.
Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane vēsta, ka ģenerālvienošanos par celtnieku minimālo algu parakstīt vajadzētu aptuveni 400 uzņēmumiem, kas kopumā pārstāv ap 60% nozares apgrozījuma. Vairāk nekā miljardu eiro. Taču kopumā Latvijā būvniecības nozarē strādā ap 5000 būvkompāniju. Vai visi būtu gatavi teju dubultot valsts noteikto minimālo algu, kas ir 380 eiro no nākamā gada?
«Ir rinda uzņēmumu, kas legāli tādas algas netaisās maksāt. Lai gan tās ir reālās algas,» atzīst B. Fromane. Līdz 740 eiro kā viszemākajam atalgojumam nonākts ar statistikas un Valsts ieņēmumu dienesta palīdzību. Kopumā būvniecībā pārstāvētas 200 profesijas, septiņas algu grupas. Un skaidrs, ka uzņēmumiem būs nepieciešama papildu motivācija, lai uzņemtos papildu saistības. Jo lielāka alga uz papīra, jo vairāk jāmaksā nodokļos.
Tiesa gan, mazajiem, it īpaši ārpus Rīgas strādājošajiem, uzņēmumiem pret šo summu varētu būt iebildes, jo, arī legāli strādājot, minimālā celtnieku alga reģionos svārstās ap 400-500 eiro, un tas ir vienīgais arguments, kas ļauj mazajiem uzņēmumiem konkurēt ar lielajiem pašvaldību konkursos.
Brīnišķīgai caurspīdībai
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs aizstāv citu metodi nozares iznākšanai no pelēkās ekonomikas. Tā ir ID (identifikācijas) karšu ieviešana. Un nevis tādu, kā daži partnerības pārstāvētie uzņēmumi jau ievieš - šauri darba laika uzskaitei. Identifikācijas sistēmai jākalpo kā darbinieku filtram - tā jāsasaista ar kvalifikāciju, un attiecīgi konkursos jāpieprasa, lai vismaz sabiedriski nozīmīgas ēkas būvētu celtnieki, nevis, piemēram, kurinātāji, studenti vai vēl kādi citi piepelnīties griboši ļautiņi. ID karšu izsniegšana būtu saistīta ar tādu kā sākotnējo deklarēšanos. Pirmreizēji saņemot karti, darbiniekam jāuzrāda sava izglītība, prasmes, kvalifikācija. Tiek lēsts, ka vismaz pusei Latvijā celtniecībā strādājošo tādas nav. Tālāk jau nozarei un valstij kopā būtu šie cilvēki jāmotivē mācīties arodam vai to atstāt. ID kartēm būtu arī citas funkcijas. Tās kalpotu par apliecinājumu darba aizsardzības un drošības noteikumu pārzināšanai un, protams, arī kā caurlaide iekļūšanai būvobjektā un darba laika uzskaitei. Ideālā variantā, sajūgta vienā tīklā, tā nodrošinātu brīnišķīgu caurspīdību, kas būtu ērta ne vien nodokļu iekasētājiem, bet arī pasūtītājiem un ģenerāluzņēmējiem, ja vien arī viņi paši nav ieinteresēti palikt pelēkajā ekonomikā, lai visu varētu izdarīt lētāk, bet starpību ieliktu kabatā.
Normatīvi pasūtītājam
Būvniecības nozares un valdības memorandā ID karšu ieviešana plānota no 2019. gada. Normunds Grinbergs spriež, ka ID karti kā kvalifikācijas apliecinājuma rīku vajadzētu ieviest vēl agrāk. Bet, ja karte būs tikai rīks darbalaika uzskaitei, notiks kā savulaik Itālijā. Tur šis jaunievedums sākotnēji cieta neveiksmi, jo strādnieki kartes sistemātiski zaudēja un lauza reģistrācijas aparātus. Sistēma darbosies tikai tad, ja celtnieks par savu ID karti rūpēsies.
Tikmēr lietuvieši, lai sabiedriski nozīmīgās ēkas pasargātu no amatierceltniekiem, iet citu ceļu. Kā konferencē stāstīja viņu būvinspekcijas pārstāve Lina Staškevičiene, svarīgo ēku būvētājiem būs jāsaņem īpašs valsts izdots sertifikāts. Nebūs sertifikāta, nebūs konkursa. Arī lietuviešiem pamazām stājas spēkā jaunā Būvniecības likuma normas. Mūsējais ir pieņemts pirms diviem gadiem, bet nozare joprojām runā par nepieciešamību mainīt normatīvo regulējumu. Pārāk sarežģīts, pārāk samudžināts. Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis konferencē paziņoja, ka Latvijai nepieciešams pārņemt ziemeļvalstu pieredzi un sacerēt tādus normatīvus, ko saprastu pasūtītājs. Bet specifiskās prasības jāpārceļ no būvnormatīviem uz standartiem, kas patiešām ir tikai profesionāļu lasāmviela. Memorandā formulētais uzdevums mazināt administratīvo slodzi būvniecībā jāizpilda līdz nākamā gada vidum.