Optiskā kabeļa ātrumā un daudzumā pa gaisu piegādāta informācija – tā ir nākotne, ko sola 5G tīkla ieviešana. Savukārt blakne būs televīzijas zemes apraides aiziešana no pašreizējās mājvietas 700 MHz joslā, un tas nozīmē, ka daļai televīzijas lietotāju var nākties pirkt jaunus dekoderus. Ja vien šāds apraides veids vispār tiks saglabāts.
Nav gan zināms, cik ilgi televīzija pastāvēs tās pašreizējā veidolā un vai tāda vispār kādam vēl būs vajadzīga. Taču frekvenču maiņa varētu notikt gana drīz - 2022. gadā. Neskaitot pašu nozari, kas 5G saista ar apvērsumu telekomunikāciju vidē, sarunas par to šobrīd turpinās arī Eiropas Parlamentā, bet drīzumā tām pieslēgsies Eiropas Padome un Eiropas Komisija.
Latvijā pašlaik beidzas 4G ieviešana un iedzīvotājiem pieejamie ātrumi un daudzumi ir pilnībā apmierinoši - spēj tik maksāt. Taču pati industrija ieinteresēta iet tālāk. Viens megabits sekundē, un vairāk tiks pavērtas gluži jaunas attīstības un pelnīšanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Vadīt automašīnas bez šoferiem, ieroču sistēmas, attīstīt īstu e-medicīnu, kur operācijas cilvēkiem tiek veiktas ar robotu starpniecību caur internetu.
Uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons viceprezidents Ingmārs Pūķis jaunās paaudzes sakaru tīklu nodēvējis par eldorado. Zelts tur būšot ar garantiju.
Jautājums tikai, kurš pirmais tiks pie lielākās kaudzes. Arī valstis un kontinenti savā starpā sacenšas. Šobrīd priekšā izrāvušās ASV un Āzija. Eiropa kā parasti iepaliek tā iemesla dēļ, ka jāsaskaņo dalībvalstu viedokļi. Taču sarežģījums nav izdomāts. 5G vajadzībām piemērotais radiofrekvenču spektrs 700 MHz joslā sliktāk iekļūst cietos priekšmetos, bet vieglāk absorbējas gaisā, un pašlaik to izmanto zemes televīzija. Kā savā priekšlikumā skaidro Eiropas Komisija: «Šī josla ir īpaši piemērota, lai lietotājiem nodrošinātu augstas kvalitātes interneta pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas lielpilsētā, nomaļā lauku ciematiņā vai uz automaģistrāles.» Gaisu var piesātināt ar informāciju nebijušā blīvumā. Taču televīzijai attiecīgi nāksies saspiesties 470-694 MHz frekvencēs. Pašlaik turpinās sarunas par termiņiem, kādos tas notiks. Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš stāsta, ka sākotnēji noteiktais bija 2020. gads, taču daudzas dalībvalstis, Latviju ieskaitot, pieprasa klāt vēl divus gadus ieviešanai. Šādas ziņas ir arī valsts uzņēmuma Elektroniskie sakari rīcībā. Viņi atbildīgi par frekvenču sadali Latvijas ēterā:
«Ir plānots, ka, sākot ar 2022. gadu, daļa no šobrīd TV apraidei paredzētā frekvenču resursa (700 MHz josla) tiks paredzēta mobilajiem sakariem. Tā rezultātā apraidei pieejamais resurs būtiski samazināsies. Gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums turpināt zemes TV apraides tīklos izplatīt esošo programmu skaitu (vairāk nekā 55 programmas), būs nepieciešama raidīšanas sistēmas DVB-T maiņa uz modernāku DVB-T2 sistēmu. Tas prasīs arī skatītāju uztverošajām iekārtām spēju strādāt DVB-T2 sistēmā.» Pēdējais teikums sakarnieku skaidrojumā vistiešākajā mērā attiecas uz katru iedzīvotāju, kura televizors signālu saņem ar parasto antenu un dekoderu tās galā - atsevišķu kasti vai iebūvētu televizorā. To nāksies mainīt, ja vien šāds apraides veids nākotnē vispār tiks saglabāts un zemes televīzija nepārcelsies uz internetu. Pašlaik skaidrības šajā jautājumā maz. Par joslas atbrīvošanas nosacījumiem un zemes TV apraides nākotni Satiksmes ministrija veidojot darba grupu.
Taču pārmaiņas ir neizbēgamas. Kā konstatē Krišjānis Kariņš: «Smalkajām tehnoloģijām jāatbrīvo ceļš no veciem celmiem.» Vecais celms viņa salīdzinājumā ir zemes televīzija.