Latvija izbeidz ieguldītāju piesaisti
Uz valsts palīdzību mazo dzīvoklīšu pirkšanā cerošajām ģimenēm atliek cerēt, ka valsts 2017. gada budžetā patiešām atradīsies 2,8 miljoni nezināmas izcelsmes eiro, ar kuriem valsts garantēs daļu no hipotekārā aizņēmuma pusotram tūkstotim dzīvokļu pircēju.
Attiecīgās valsts 2017. gada izdevumu pozīcijas radīšanai Ekonomikas ministrija izmantoja visai savdabīgu paņēmienu - nāca klajā ar priekšlikumiem uzlikt jaunus maksājumus tām ģimenēm ar bērniem, kas jau izmantojušas valsts palīdzību savu tagadējo dzīvokļu pirkšanā, lai savāktu naudu palīdzībai nākamajām ģimenēm ar bērniem. Tas izskatījās tik absurdi, ka valdība un Saeima iedeva naudu šā jautājuma noņemšanai no dienaskārtības, lai tas nebojātu valdības un Saeimas tēlu. Ja valdība (Ekonomikas ministrija?) neizdomās, kā samazināt aizdevumu dalīšanas tempu, tad ar 2,8 miljoniem eiro visam 2017. gadam nepietiks un naudas gādāšanai tiks rīkoti jauni skandāli.
2,8 miljoni eiro ir niecīga summa attiecībā pret valsts solījumu nākamgad finansēt savas iestādes un programmas kopā par 8,4 miljardiem eiro. Tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar sākotnējiem solījumiem savākt desmitiem un pat simtiem miljonus eiro, uzliekot papildu maksājumus par labu Latvijas valstij no tiem ārzemniekiem, kuri šeit pirka mājokļus un veica citus ieguldījumus, lai Latvija viņiem noformētu visai Šengenas zonai derīgas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Uz šo neesošo naudu pieteicās daudz pretendentu. Kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis jau 2013. gadā tēmēja uz savu tagadējo izglītības un zinātnes ministra amatu ar solījumu izglītībai «jau 2014. gadā novirzīt no 22,5 līdz 45 miljoniem latu» (līdz 65 miljoniem eiro, kas Latvijā tika ieviests 2014. gadā) utt. līdz simtiem miljoniem turpmākajos gados. Rezultātā ārzemnieki faktiski pārstāja pirkt sadārdzinātos īpašumus, un valsts kopš 2014. gada 1. septembra, kad milzīgajai naudas vākšanai vajadzēja sākties, ir faktiski līdz šā gada 30. jūnijam savākusi 5,13 miljonus eiro, no kuriem mājokļu programmai novirzīti 4,08 miljoni. Šādā tempā ieņēmumi turpina dreifēt arī gada nogalē: oktobrī iegūti 203,6 tūkstoši eiro, līdz 23. novembrim - 264 tūkstoši.
Saeimas 2014. gada maija lēmums sadārdzināt TUA ir nevis devis, bet atņēmis valsts budžetam simtus miljonus eiro, jo nobremzējis valstī kopumā ienākošo naudas plūsmu no pusmiljarda eiro gadā līdz dažiem desmitiem miljonu, no kuriem valsts saņem sev desmito tiesu. Lielākā daļa no valstī kopumā ievilinātā pusotra miljarda eiro ir ieguldīta ārzemniekiem domātajos nekustamajos īpašumos. Vēl nesen tūkstošiem cilvēku bija nodarbināti šo ēku celtniecībā un to realizācijai vajadzīgo pakalpojumu sniegšanā, taču valsts pilnīgi apzināti atteicās no šīs ekonomikas apakšnozares. Šovasar Saeima atgriezās pie pirkumu nosacījumu pasliktināšanas, lai aizbaidītu pēdējos dīvaiņus, kuriem vēl bija interese par Latviju. Rezultātā jauno TUA pieprasījumu skaitu ieguldītāju sadaļā izdevās novilkt no 20-30 pieteikumiem mēnesī gada pirmajā pusē līdz 10-20 pieteikumiem gada otrajā pusē.
Savu labi padarīto darbu Māra Kučinska valdība rezumēja 25. oktobrī, kad tika apstiprināts Iekšlietu ministrijas ziņojums par dažu paveidu TUA (šo paveidu ir daudz, un vispār izsniegto TUA skaits šogad tiecas uz desmitiem tūkstošu) izsniegšanas faktisko apturēšanu - samazināšanu vizuāli līdz nullei diagrammā, kas Neatkarīgajā pārkopēta no valdības 25. oktobra sēdes elektronisko dokumentu paketes. Paskaidrots, ka tādējādi «ir panākts līdzsvars starp nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investorus Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un garantēt nacionālās drošības intereses».