Tehniskā apskate retāk nebūs

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Sabiedrības pieprasījumam tehnisko apskati automašīnām veikt reizi 24 mēnešos atbilde sagaidāma gluži pretēja. Varbūt arī organizāciju un uzņēmumu jaunajiem autoparkiem varētu tikt piešķirtas zināmas priekšrocības, taču lielākajai daļai lietotu automašīnu braucēju Satiksmes ministrija grasās vairot neērtības.

Pastāv divi atšķirīgi viedokļi, kāpēc tā. Pat sliktu jaunu mašīnu vidusmēra iedzīvotājs nevar atļauties, tāpēc ražotāji un tirgotāji cenšas izlobēt normatīvajos aktos mākslīgus stimulus lietotu automašīnu pievilcības mazināšanai. «Tā tas ir bijis no sākta gala,» konstatē lietoto mašīnu tirgotājs Uģis Vītols. Dīleru veidotā Auto asociācija patiešām regulāri satraucas par veco automašīnu lielo īpatsvaru uz Latvijas ceļiem.

Kaut gan kuriozi gadās arī bagātnieku galā. Sociālajos tīklos šonedēļ sirsnīgi izsmiets miljonu vērts Bugatti Veyron, kas neizgāja tehnisko apskati. Nekāds gabals tam gan nebija nokritis, vienkārši ziemas riepu nebija.

Otrs uzskats, ko pārstāv arī satiksmes drošības eksperti, - vecs ir slikts, jo nodara lielākus ievainojumus cilvēkiem. Tieši šo sakarību gan nav iespējams pierādīt, tāpēc automašīnas tehniskais stāvoklis kā satiksmes negadījumu iemesls statistikā parādās reti. Pamatā - satiksmes noteikumu ignorēšana, apdzīšanas manevri bīstamās situācijās, nogurums, gājēju pārgalvība un viedierīču lietošana.

Taču īstā problēma ir nevis mašīnas vecums, bet tās slikta uzturēšana. Autotehniskais tiesu eksperts Oskars Irbītis atgādina, ka arī Zviedrijā ir ļoti daudz vecu mašīnu, bet tās ir lieliskā kārtībā. Turpretī mūsējās - ne. Saskaņā ar CSDD datiem sākotnējā apskatē 2015. gadā 41% transportlīdzekļu tika konstatēti būtiski tehniskā stāvokļa un aprīkojuma trūkumi vai bojājumi. Un avārijas brīdī sarūsējušai mašīnai jauna vienkārši izbrauc cauri. Arī nevienmērīgi strādājošas bremzes ikdienā var tikai kaitināt, kamēr ekstrēmas bremzēšanas apstākļos padarīt mašīnu nevadāmu. Labāks tehniskais stāvoklis satiksmes negadījumu skaitu, visticamāk, nemazinātu, bet sekas smagajās avārijās gan būtu mazāk traumējošas. Tāpēc eksperts rosina domāt nevis par retākām apskatēm visām mašīnām, bet tieši jaunajām. Līdz piecu gadu vecumam pilnībā pietiktu ar divām reizēm, bet pēc tam jau katru gadu kā pašlaik. Savukārt, ja Saeima tomēr piekristu apskates veikšanai reizi divos gados, kā prasīts 11 270 pilsoņu atbalstītajā iniciatīvā, uz ceļiem jābūt pārvietojamām stacijām un sistemātiskām kontrolēm. Līdzko mazākās aizdomas, ka mašīna nav kārtībā, no ceļa nost.

Pašlaik iniciatīva tikusi līdz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tai savs spriedums likuma izmaiņu vai noraidījuma veidā jāizstrādā līdz 1. jūlijam.

Tikmēr Satiksmes ministrija jau tagad virza pilsoņu iniciatīvai gluži pretēju ideju - nevis atvieglot tehnisko apskašu procedūras, bet pastiprināt. Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.-2020. gadam, kas drīzumā tiks iesniegts izskatīšanai valdībā, rosināts paplašināt transportlīdzekļu tehnisko kontroli ikgadējā tehniskajā apskatē, kontrolēs uz ceļiem, kā arī saglabāt tehniskās apskates periodiskumu.



Latvijā

Ekspremjers Krišjānis Kariņš ir bijis saraksta augšgalā starp kandidātiem NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatam, liecina LTV rīcībā esošā informācija no neoficiāliem avotiem. Taču izlemts par labu bijušajai Ziemeļmaķedonijas aizsardzības ministrei Radmilai Šekerinskai, raksta LSM.lv