Ceļu stāvokli pieņem zināšanai

© VAS Latvijas Valsts ceļi

Pēc kaismīgām debatēm valdība akceptējusi un aizsūtījusi Saeimai informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam. Konceptuāli ar šo dokumentu noticis tas pats, kas iepriekšējos 20 mēģinājumos pēdējos 10 gados, – nekas.

Valsts autoceļu fonds kā speciālais budžets atjaunots netiek, un arī finansējuma pieaugums ceļubūvei sagaidāms tikai pie nosacījuma, ja valsts ekonomika piedzīvos brīnišķīgu augšupeju. Satiksmes ministrs Uldis Augulis sēdē atsaucās uz Finanšu ministrijas optimismu - ka iekšzemes kopprodukts Latvijā pieaugs arvien straujāk. Šādos apstākļos arī piepildīsies valdības protokollēmumā minētie dāsnākas ceļu finansēšanas priekšnosacījumi. No 2018. gada, ja degvielas akcīzes ieņēmumi pārsniegs izdevumus, starpība tiks ceļiem. Savukārt no 2020. gada finansējums pieaugs par 5%, ja ne mazāk kā par 5% pieaugs IKP. Iespējams, praktiskākais ieguvums no šī ziņojuma ir vienošanās, ka gada beigās neiztērētos (piemēram, laika apstākļu dēļ) ceļu uzturēšanas līdzekļus varēs pārnest uz nākamo gadu. Savukārt par ceļubūves dotācijām turpmākajos gados Satiksmes ministrijai vēl jāvienojas ar Finanšu ministriju. Līdz ar to sabiedrības pieprasījums - atvēlēt autovadītāju maksāto naudu ceļiem - pēc būtības nav apmierināts.



Latvijā

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 858,006 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.