Algas paaugstinājums motivē darbiniekus vien pāris mēnešus, savukārt dažādi nemateriāli labumi atstāj daudz ilgstošāku pozitīvu ietekmi uz strādājošo darba ražīgumu un apmierinātību – šādu likumsakarību apstiprina dažādi pētījumi, un tam piekrīt arī Eco Baltia grupas personāla vadītāja Jolanta Jansone, piebilstot, ka patiess darba devēja pateikts paldies var darbiniekā veicināt darba sparu, savukārt atklātas komunikācijas trūkums dod pilnīgi pretēju efektu.
Šos komponentus ņem vērā Eco Baltia savā personālvadības politikā. Eco Baltia grupā ietilpst deviņi uzņēmumi, kuros strādā nedaudz vairāk par 600 darbiniekiem (apmēram 70 dažādās amatu pozīcijās). Uzņēmumi atrodas ne vien Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, Liepājā, Siguldā, Olainē, Jelgavā.
Motivācijas instrumenti
Taujāta, kas, pēc pieredzes spriežot, ir tie efektīvākie instrumenti darbinieku lojalitātes veicināšanā, J. Jansone saka: «Pirmkārt, piedāvātās izaugsmes iespējas - brīvās vakances cenšamies aizpildīt ar esošajiem resursiem, piedāvājot mērķtiecīgiem, iniciatīvas bagātiem darbiniekiem paaugstinājumu, turklāt jauni karjeras soļi iespējami arī no viena grupas uzņēmuma uz otru. Otrkārt, saviem darbiniekiem nodrošinām nepieciešamās apmācības, tās rīkojam, iesaistot visu grupas uzņēmumu strādājošos līdzīgos amatos, piemēram, notiek kopīgas apmācības pārdošanas cilvēkiem, klientu apkalpošanas speciālistiem - tādējādi viņi iepazīst cits citu, var dalīties pieredzē, sniegt atbalstu cits citam. Mums ir būtiski, lai darbiniekos būtu apziņa, ka viņi ir liela un augoša uzņēmuma sastāvdaļa. Treškārt, rīkojam team building [komandas saliedēšanas/veidošanas] pasākumus. Piemēram, reizi gadā notiek stratēģiskā plānošana - tajā tiek iesaistīti kompānijas atslēgas cilvēki, kā arī šajā procesā tiek aicināts piedalīties jebkurš uzņēmuma darbinieks, kurš vēlas aktīvi iesaistīties kompānijas attīstības stratēģijas veidošanā (tiek dota iespēja trijiem aktīvākajiem, kuri piesakās pirmie). Tādā veidā mēs dodam iespēju uzplaukt jaunajiem talantiem un topošajiem līderiem.»
Gads efektivitātes zīmē
Caur dažādām aktivitātēm uzņēmums cenšas darbiniekos veicināt iniciatīvu. «Šogad gads pagāja efektivitātes zīmē. Mēs lūdzām cilvēkiem iesniegt idejas, kā, viņuprāt, vēl varētu uzlabot darba vidi, darba apstākļus un procesus. Gada laikā tika saņemtas vairāk nekā 360 idejas, kā darba dzīvi padarīt patīkamāku. Tas ir apsveicami, ka darbinieki izsaka savu viedokli, jo var atšķirties skatījums uz lietām, kā mēs tās redzam, esot Rīgas birojā, un kas reāli notiek viņu darbavietās. Šogad īstenojām arī ēnošanas pasākumus, proti, līdzīgi darba darītāji viesojās viens pie otra darba vietā, lai pārņemtu labāko praksi un gūtu svaigāku skatu uz savu darbu. Šogad ieviesām arī praksi rīkot uzņēmumos vadības vizītes, kuru laikā strādājošie tiek iepazīstināti ar kompānijas jaunumiem, gaidāmajiem kolektīvajiem pasākumiem, kā arī tiek skaidrots, kā katra darbinieka sniegums ietekmē klientu apmierinātību, kas savukārt atsaucas uz visas kompānijas, kā arī paša darbinieka labklājību. Tāpat arī darbiniekiem ir iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, ko viņi arī aktīvi izmanto. Katrā ziņā mēs vēlamies, lai nebūtu plaisa starp vadību un strādājošajiem un lai ikvienam būtu iespēja aprunāties ar valdes priekšsēdētāju klātienē,» norāda J. Jansone.
Līdzsvars starp ņemšanu un došanu
Eco Baltia kopīgi prot svinēt arī svētkus un atpūsties, turklāt uz lustēm tiek aicinātas arī darbinieku ģimenes. Par tradīciju jau kļuvis Jaungada pasākums, Ziemassvētku eglīte bērniem līdz 12 gadiem, kurā ietverts arī kino apmeklējums, reizi gadā notiek arī sporta spēles. Domājot par darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, Eco Baltia grupa, piemēram, piešķir vecākiem, kuru atvases uzsāk skolas gaitas, apmaksātu brīvdienu 1. septembrī. Darbinieki saņem arī dažādus bonusus naudas izteiksmē - bērna piedzimšanas pabalstu, brīvdienas sakarā ar iestūrēšanu laulības ostā. Labumu grozā visiem ir arī veselības apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana, kā arī katrs tiek īpaši sumināts savā dzimšanas dienā.
«Ir jābūt līdzsvaram starp ņemšanu un došanu. Cenšamies, lai darbinieki sajūt, ka mēs par viņiem rūpējamies, ka viņi kompānijai ir svarīgi. Dažādi pētījumi apliecina, ka algas pieaugums dod īslaicīgu efektu - darbinieks tikai neilgu laiku ir gandarīts, līdz ar to mēs daudz lielāku akcentu liekam uz nemateriālu motivāciju. To arī atgādinām saviem vadītājiem. Cilvēkiem ir svarīgi apzināties, ka viņi dara jēgpilnu darbu, ka viņu padarītais tiek novērtēts un par to viņi saņem atzinību. Un te liela loma ir tiešajam vadītājam - laikā pamanīt, novērtēt un uzslavēt darbiniekus. Un tas nemaksā neko, bet dod ļoti lielu efektu. Ja darbinieks jutīsies novērtēts, viņš arī sajutīsies piederīgs uzņēmumam,» ir pārliecināta Eco Baltia personāla vadītāja.
Meklē dzirksteli
Paralēli rūpēm par esošajiem darbiniekiem, vēl viena būtiska personālpolitikas šķautne ir jaunu darba roku piesaiste. «Tas ir nepārtraukts process: vislielākā darbinieku rotācija novērojama vienkāršu darbu darītāju vidū. Diemžēl, bet īpaši reģionos novērojams, ka trūkst apzinīgu darbinieku, kas vēlas strādāt. Piemēram, pat ja ir parakstīts darba līgums, darba ņēmējs var uz darbu tā arī neatnākt un nepabrīdināt, ka ir pārdomājis,» stāsta J. Jansone, piebilstot, ka Eco Baltia grupa kā darba devējs augstu novērtē kandidātus, kuri ir mērķtiecīgi, kuru domāšana ir vērsta uz risinājumu meklēšanu, kuri apzinās savas stiprās puses un zina, kā tās pielietot darbā. «Tāds ir mūsu ideālais darbinieks.»
Viņa norāda, ka brīvās vakances aizpildīt ir izaicinoši - pieteikumu esot daudz, bet vairums neiztur atlases sietu, līdz ar to kvalitatīvu speciālistu brīžiem atrast nav vienkārši.
J. Jansone apliecina, ka kompānijā tiek gaidīti arī jaunie censoņas, piemēram, praktikanti, kuriem ir iespēja pakāpeniski augt. Uzņēmums šādu iespēju nodrošina, un no paša jaunieša ir atkarīgs, kā to izmantot. «Varam lepoties ar veiksmes stāstu, piemēram, kad četru gadu laikā mūsu darbinieks no praktikanta ir izaudzis līdz valdes loceklim. Mēs ļoti vēlamies redzēt jauniešos dzirksteli acīs - vēlmi mācīties, attīstīties, ieguldīt savu enerģiju, taču jāsecina, ka tādu jauniešu nav daudz. Aptuveni tikai vienai ceturtdaļai jauniešu, ar kuriem esmu tikusies darba pārrunās, ir sajūtama šī dzirksts. Domāju, ka jauno cilvēku dabīgo zinātkāri, talantus un entuziasmu nokauj esošā izglītības sistēma, kas tā arī vēl nav sagaidījusi mūsdienām atbilstošas reformas.».