Mežu īpašnieki sanaidojušies ar vides aizstāvjiem

Vides konsultatīvajā padomē ietilpstošās organizācijas cenšas pasargāt savu ekskluzīvo klubu no jaunpienācējiem, kuru uzskati par dabas aizsardzību būtiski atšķiras, – janvārī tiek veidots jaunais padomes sastāvs. Meža īpašniekiem šis gads ir īpaši būtisks, jo visas valsts teritorijā sāksies biotopu kartēšana un joprojām nav skaidrības, kas notiks pēc retu biotopu konstatēšanas.

Meža īpašnieku biedrība ietekmīgajā konsultatīvajā institūcijā pirms pāris gadiem jau mēģināja iekļūt. Taču nesekmīgi. Biedrības vadītājs Arnis Muižnieks stāsta, ka toreiz pamats atteikumam tika atrasts organizācijas nolikumā, kur nebija ierakstīta vides aizsardzība, bet gan ilgtspējīga mežsaimniecība. Tad nu biedrība par šo mērķi cīnās citiem līdzekļiem. Sabiedrības iniciatīvu platformā ievietots ierosinājums Aizsargāsim zemes īpašnieku tiesības, nepieļaujot nekontrolētu aprobežoto teritoriju palielināšanu.

Skaitīs visus biotopus

Problēma ir apstāklī, ka privāta zeme nav pasargāta no biologu apmeklējumiem, un, īpašniekam nezinot, tai pēkšņi var tikt uzlikts aizliegums saimniekot. Meža īpašnieku biedrība vērš uzmanību uz faktu, ka jau tagad 28% Latvijas mežu ir iekļauti kādā aizsargājamo teritoriju kategorijā. No jebkādas mežsaimnieciskās darbības izslēgti 133 tūkstoši hektāru. Daudziem īpašniekiem gan izdodas saņemt kompensācijas. Līdz 2020. gadam šim nolūkam iezīmēti 24 miljoni eiro. Taču, kā norādīts iniciatīvas skaidrojumā, cilvēki Latvijā vēlas būt darītāji, nevis pabalstu saņēmēji. Likumā Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām rosināts noteikt, ka tādu izveidošanai vai pārveidošanai nepieciešama rakstiska vienošanās ar īpašnieku.

Drīzumā tas varētu kļūt aktuāli daudziem meža īpašniekiem - ES nozīmes biotopu kartēšanas dēļ. Dabas aizsardzības pārvalde jau pērn prognozēja, ka aizsargājamo teritoriju platība palielināsies. Kartēšanai atvēlēti vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Eksperti tiks uz zaļa zara. Turpretim īpašnieki pēkšņi var palikt bez cerētajiem ienākumiem no uzņēmējdarbības, jo viņu mežā piepeši būs uzradušies kāda retāka vabole, augs vai putns.

Stārķis uz papīra

Kā rāda nesena vēsture, pat nevajag, lai biotops tiktu atrasts dabā - pietiek tikai uzrakstīt uz papīra, ka šeit kādreiz varbūt ir nosēdies melnais stārķis, un uzlikt parakstu. Tieši tā savulaik izdarīja ornitologs Māris Strazds. Tas pats, kura eksperimentos ar saules baterijām un raidītājiem pārdesmit melnie stārķi pēdējo divu gadu laikā ir gājuši bojā.

Ornitologa eksperimentā ar cilvēkiem tuvu bojāejai nonācis uzņēmums SIA MS Kārkli. Tā īpašnieks Mārcis Sniedziņš stāsta, ka uzņēmums netiek likvidēts vienīgi tiesvedības dēļ. Šis stāsts īpaši zīmīgs ar to, ka mikroliegums par godu melnajam stārķim 2013. gadā iegādātajā meža gabalā pie Pūres uzradās ar atpakaļejošu datumu, turklāt jau pēc tam, kad Valsts meža dienests pats bija izsniedzis ciršanas atļaujas.

Stārķi konkrētajā gabalā gan neviens nav redzējis, 1993. gadā apkaimē it kā tikusi izpostīta ligzda, un, pamatojoties uz šādu liecību, 2010. gadā arī izveidots mikroliegums. Kāpēc tas savlaicīgi nav darīts zināms iepriekšējam īpašniekam, par to arī tiesvedība. Tagad iznāk, uzņēmējs ieguldījis 170 000 eiro 11 hektāros, kur vien čiekurus drīkst lasīt. Un vēl viņam jātērē nauda, lai tiesātos. Lieta nonākusi jau līdz Augstākajai tiesai - vispirms sadalīta divās, tad atkal apvienota, bet šobrīd - pilnīgs klusums. Nav pat datumi sēdei zināmi. Un paradoksālākais, ka turpat blakus Latvijas valsts meža teritorijā gluži nesen veikta kailcirte. It kā šim hipotētiskajam stārķim par piezemēšanos vietu būtu derīgs tikai privātīpašums.

Neitralizēs lobiju

Vides darboņu un mežinieku intereses saduras regulāri. Tā notika, kad Gaujas Nacionālajā parkā biologi eksperimenta nolūkos bija sadomājuši izdedzināt skaistu mežu. Tā notika, kad Vecpiebalgas novadā pretēji iedzīvotāju interesēm bija plānots ievērojami paplašināt aizsardzības zonējumu. Arī, kad ornitologi centās panākt ikgadēju mežistrādes un kopšanas aizliegumu pavasaros. Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vadītājs Māris Liopa atzīst, ka mežinieki ar vides organizācijām faktiski atrodas konflikta situācijā. Tāpēc jo īpaši svarīgi, lai Latvijas mežu īpašnieki tiktu pārstāvēti Vides konsultatīvajā padomē. Pērn tur iekļūt neesot izdevies, mēģināšot šogad. Tikmēr pretējā nometne jau mobilizējas un iekšējā sarakstē apspriež «LMSP spēju kritiski uztvert un analizēt informāciju». Kā viena no versijām novērst «vides aizsardzībai naidīgu lobiju organizāciju izlikšanos par vides aizstāvjiem» tiek apspriesta regulējuma maiņa, proti, lai par Vides konsultatīvās padomes organizācijām varētu kļūt tikai tādas, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.