Prasa valstij apmaksāt uzņēmēju neveiksmes

Ventspils brīvostas neveiksmīgāko uzņēmumu apvienība uztvērusi valdības neizlēmību dzelzceļa elektrifikācijas jautājumā par savā labā izmantojamu valdības vājumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis mulsināja cilvēkus visu pagājušo nedēļu. Pirmdien viņš apgalvoja, ka valsts nedos savu līdzfinansējumu naudai, ko dzelzceļa elektrifikācijai Latvijā dāvina Eiropas Savienība, otrdien valdība viņa vadībā nolēma elektrifikācijas projektu atbalstīt, kas bez naudas nav iespējams nekādi, trešdien pieļāva pats sava lēmuma atcelšanu un ceturtdien saslima. Uz šāda fona izcelties nebija grūti biedrības Baltijas Asociācija - transports un loģistika (BATL) «prezidentei/valdes priekšsēdētājai» (tā uzrādīts organizācijas mājaslapā) Ingai Antānei. Kopš pagājušās otrdienas masu saziņas līdzekļos cirkulē viņas retoriskais jautājums «Satiksmes ministrijas (SM) iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai labi plānota gadsimta afēra?» un vēl citas frāzes zem citētā jautājuma kā virsraksta. «Satiksmes ministrija ir neizpratnē par konstanto un nepamatoto BATL kritiku nozarei,» nākamajā dienā paziņoja SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

No I. Antānes apgalvojumiem divas trešdaļas ir tik vispārēji, ka nemainītos atkarībā no tā, vai viņa būtu uzstājusies pret dzelzceļa elektrifikāciju vai varbūt tomēr pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas likvidāciju: «Sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski»; «nekādu kritiku neiztur... steiga realizēt šo projektu» u.tml.

Īstenībā ir pavisam pretēji, ka sašutumu izraisa nevis sabiedrības neinformēšana un steiga, bet tūļāšanās, jo daudzu gadu garumā netika darīts nekas vairāk par sabiedrības informēšanu. Piemēram, dažādu amatpersonu teiktais par dzelzceļa elektrifikāciju un tās labumiem Neatkarīgajā ir parādījies 2011. gada 29. septembrī, 2013. gada 22. janvārī, 2014. gada 5. augustā un vairākas reizes kopš 2016. gada oktobra, kad elektrifikācijas plāni sāka iegūt vismaz kaut kādu konkrētību un ticamību. Tikai tad arī varēja cerēt, ka sabiedrībā kaut jel kādu reakciju izsauks ja ne pats elektrifikācijas projekts, tad tā sapīšana ar sabiedrībā iecienītiem bubuļiem. «Par šo projektu beigu beigās var nākties maksāt visai Latvijas tautai līdzīgi kā Parex bankas kraha gadījumā,» pareģoja I. Antāne.

A. Maldups atgādina par BATL vietu Latvijas Loģistikas padomē, kur visi ar tranzīta nozari saistīto valsts un pašvaldību iestāžu un privāto uzņēmumu pārstāvji varēja apspriest dzelzceļa elektrifikācijas tēmu profesionālā, nevis populistiskā līmenī. Viņš publiskoja pēdējos divos gados notikušo padomes sēžu konspektus, kā arī Satiksmes ministrijas saraksti ar BATL.

A. Maldupa publiskotie pieraksti liecina, ka I. Antānes vienīgais uzdevums ir panākt, lai valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) pieved kravas BATL uzņēmumu piestātnēm Ventspilī par tādu pašu samaksu - samaksu, nevis tarifu, par kādu ved kravas līdz Rīgas brīvostai. Kas tādā gadījumā maksās par vilcienu kustību vēl pāris simtus kilometru tālāk? Vai maksās uzreiz valsts vai pēc elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parauga tiks ieviesta pārvadājuma obligāto izmaksu komponente? Vai to apmaksās tikai Rīgas brīvostas piestātņu īpašnieki vai jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tiklīdz viņš iedomāsies pārvest uz vasarnīcu vecu dīvānu? Uz šādiem jautājumiem I. Antāne atbildēt negrib. A. Maldups min piemēru, kā viņa pagājušā gada 1. novembrī kādā TV raidījumā kritizējusi valdību un stāstījusi, ka aizsūtījusi M. Kučinskim vēstuli ar nozares glābšanas plānu. Par šo plānu Satiksmes ministrija 16. novembrī atbildes vēstulē jautājusi, ko I. Antāne vai asociācijas biedri saprot ar «vienoto piedāvājumu» u.tml., bet nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi. I. Antāne toties izmanto valdības neizlēmību dzelzceļa elektrifikācijas jautājumā kā izcilu iespēju sevišķi skaļai valdības kritizēšanai, lai beidzot tomēr piespiestu valdību atpirkties no I. Antānes ar jebkāda veida dotācijām BATL uzņēmumiem.

***

Biedriem neveicas

Biedrībā Baltijas Asociācija - transports un loģistika apvienojušos Ventspils ostas uzņēmumu darbība pasliktinājusi ostas caurmēra rādītājus

Izmaiņas % pret 2015. gadu

Ventspils brīvosta kopumā -16,5

Ventbunkers -30

Baltic Coal Terminal -18

Ventspils tirdzniecības osta -18

Kālija parks +167

Kravu apjoms% no termināla jaudas

Ventbunkers 30

Baltic Coal Terminal 25

Ventspils tirdzniecības osta 50

Kālija parks 6