Bailēs no mikroliegumiem cirtīs mežus

Divdesmit astoņi procenti no Latvijas kopējās meža platības jau ir aplikti ar dažādiem vides aizsardzības aprobežojumiem. Neoficiālas aplēses liecina, ka pēc biotopu kartēšanas beigām un tai sekojošās mikroliegumu pārskatīšanas aizsargājamu teritoriju apjoms varētu pieaugt par 7%. Privātie īpašnieki bažījas, ka tas notiks uz viņu rēķina, proti, viņu īpašumos daba tiks sargāta pedantiskāk, kamēr valstij piederošie meži kļūs brīvāki no apgrūtinājumiem.

Neatkarīgās rīcībā ir ziņas, ka Latgalē atsevišķi īpašnieki jau konsultējas ar biologiem, lai uzzinātu, kurās vietās viņu mežos sastopami vērtīgi biotopi, kas varētu kalpot par pamatu mikrolieguma izveidei. Tur tad mežistrādi veiks pirmām kārtām - pirms tie paši biologi pie viņiem ieradīsies jau Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā. Tādējādi piepildīsies bažas, ka biotopu kartēšanas pasākums veicinās to iznīcināšanu. Jāatgādina - tieši tā īpašnieki rīkojās pērn Vecpiebalgā, kad viņu īpašumiem draudēja aizsardzības apjoma pieaugums. Priekšlaicīgi krita daudzi vērtīgi meži.

Pagaidām Valsts meža dienests nav novērojis tādas dīvainības meža īpašnieku rīcībā, kas varētu būt saistāmas ar ziņu par biologu gaidāmo ierašanos viņu īpašumos. Iestādes pārstāve Selva Šulce skaidro: «Vienīgā dīvainība varētu būt pastiprināta interese par iespējām cirst. Vismaz pašreizējā brīdī mežniecības netiek gāztas apkārt un īpašnieku aktivitāte koku ciršanas apliecinājumu pieprasīšanā nav vērojama.» Jāņem gan vērā fakts, ka plašāk šī ziņa izskanējusi tikai pirms pāris nedēļām.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Dabas aizsardzības pārvalde šogad visā Latvijas teritorijā plāno sākt ES nozīmes biotopu kartēšanu, kam no fondu naudas kopumā atvēlēti 4,2 miljoni eiro, un vēl gandrīz tikpat dažādu dabas aizsardzības plānu izstrādei. Biologiem labi atalgots darbs būs nodrošināts vismaz uz trim gadiem. Vienīgais kavēšanās iemesls ir nekvalitatīvi uzrakstītais konkursa nolikums darbu izpildei.

Jau pagājušajā gadā bažas par šī pasākuma ietekmi uz zemes vērtību pauda arī lauksaimnieki. Pieprasīja noteikt, ka «biotopu kartēšanas rezultātā lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas audzēšanai un ieguvei pieejamās platības nedrīkst samazināties». Vismaz daļēji viņi tika uzklausīti. Dabas aizsardzības pārvalde ir darījusi zināmas platības, kur ekspertiem nav jādodas meklēt aizsargājamos biotopus. Tās ir intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, meži, kas jaunāki par 50 gadiem, meliorētās lauksaimniecības zemes ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpašumi, kuros ir izsniegtas atļaujas dažādu karjeru ierīkošanai. Pārējās teritorijās putnu vērošanai un zaļumu skaitīšanai ierobežojumu nebūs.

Agrāk aizsargājamās teritorijas biežāk tika noteiktas valstij pašai piederošajos mežos. Tagad īpaša uzmanība tiek pievērsta privātīpašumiem. Neoficiāli tas tiek skaidrots ar uzdevumu daļēji atbrīvot valsts mežus no kailcirtes traucējošiem apgrūtinājumiem. Latvijas valsts mežu pārstāvis Tomass Kotovičs šādas baumas dēvē par muļķībām. Uzņēmums biotopu kartēšanas pasākumu gaida ar tādām pašām raizēm kā Meža īpašnieku biedrība, kuras biedrs tas ir. Jāatgādina, biedrība ir lūgusi iesaistīties problēmas risināšanā premjeru Māri Kučinski, jo kartēšanai tūlīt jāsākas, taču normatīvos formulētu kritēriju, pēc kādiem biologi konstatēs biotopus, nav. Tāpat arī valsts nav definējusi, cik lielas platības būs pieļaujams izņemt no mežsaimniecības aprites. Pašlaik, kā rāda Valsts meža dienesta statistikas dati, Latvijā ir aprobežoti 862,8 tūkstoši hektāru no kopējās meža platības. Vairāk nekā ceturtā daļa.

***

Mikroliegumi

• Kopš 2000. gada Latvijā izveidoti 2228 mikroliegumi.

• No tiem 1294 izveidoti īpaši aizsargājamām putnu sugām, pārējie 934 - īpaši aizsargājamiem biotopiem, augiem, kukaiņiem u.c.

• Pēc platības 91% mikroliegumu izveidoti valsts mežos, 9% - pārējos mežos (fizisku un juridisku personu, pašvaldību).

• Trīs putnu sugu (mazais ērglis, melnais stārķis un mednis) mikroliegumu platība meža zemēs veido 74% no kopējās mikroliegumu platības.

Avots: Valsts meža dienests