TV un radio uzraugus vadīs Dace Ķezbere

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) turpmāk vadīs Dace Ķezbere, kas iepriekš bija priekšsēdētājas vietniece. Savukārt šis amats tagad uzticēts bijušajam Latvijas Televīzijas (LTV) programmu daļas satura redaktoram Ivaram Āboliņam. Pirmajā padomes sēdē tika sadalītas arī katra padomes locekļa atbildības jomas.

Uz padomes priekšsēdētāja amatu tika izvirzītas trīs kandidatūras: D. Ķezbere, Ieva Beitika un Gunta Līdaka. Ar trim balsīm par un divām atturoties tika ievēlēta D. Ķezbere. Arī uz vietnieka amatu pretendēja trīs cilvēki - I. Āboliņš, I. Beitika un G. Līdaka, bet vairāk balsu ieguva I. Āboliņš. Pārējie portfeļi tika sadalīti, ņemot vērā katra pieredzi iepriekšējā darbā: par LTV pamata atbildība būs I. Beitikai, līdzatbildība D. Ķezberei, darbā ar Latvijas Radio (LR) galvenais būs I. Āboliņš (Patriks Grīva), ar komerctelevīzijām - G. Līdaka (I. Beitika), ar komercradio - P. Grīva (I. Āboliņš). Par kabeļtelevīzijām pamata atbildība būs D. Ķezberei (G. Līdakai). Starptautisko sadarbības jomu vadīs I. Beitika, bet starpinstitucionālo sadarbību - G. Līdaka (līdzatbildība katram savas jomas pārstāvim). Komentējot to, ka kļuvusi par padomes priekšsēdētāju, D. Ķezbere norādīja, ka viņas priekšrocība šobrīd ir tikai ilgāka pieredze NEPLP darbā. Kad jaunie kolēģi būs apguvuši budžeta dokumentus un pārējos jautājumus, šo situāciju esot iespējams mainīt un pārvēlēt gan vadītāju, gan jomu sadali. Kā tuvākos risināmos jautājumus D. Ķezbere akcentēja darbu «ar sabiedriskā pasūtījuma budžeta rāmi», kā arī vairāku konkursu izsludināšana. Esot arī vairāki personāla nodrošināšanas jautājumi, piemēram, jāatrod jauns monitoringa centra vadītājs, jo līdzšinējais, Jānis Lielpēteris «pieņēmis citus izaicinājumus», tāpat padomes sekretariātu no 1. marta vairs nevadīs Andris Ķēniņš, kas uzņemsies Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektora pienākumus.

I. Āboliņš par aktualitātēm nosauca izmaiņas sabiedriskā pasūtījuma izstrādes principos un satura audita uzlabojumus. Tāpat jātiekot skaidrībā ar to, kas notiek Latvijas Radio (LR). Viņš sīkāk nekomentēja problēmas, kas virmo ap uzņēmumu, taču atzina, ka situācija ir ļoti satraucoša. Arī G. Līdaka piebilda, ka ir neskaidrības par sabiedriskā radio finansēšanas modeļiem un valdē nobriedušo konfliktu. Viņa arī kā būtisku jautājumu, kam būtu jāķeras klāt jau tuvākajā laikā, minēja uzraudzības un pārvaldības modeļa reformu. Savukārt I. Beitika gribētu vairāk izmantot sabiedriskās domas pētījumus padomes darbā, kā arī uzlabot mediju lietotprasmi, bet P. Grīva radio nozarē vēlētos atklātāku dialogu un uzlabot reitingu sistēmu.