Amerikāņu tanki tomēr atvesti
Kopš ASV paziņojuma, ka drošības garantijas Austrumeiropai ir svētas, pagājuši trīs gadi, Baraks Obama vairs nav prezidents, bet viņa pēctecis Donalds Tramps cenšas šīs drošības garantijas no reliģiskas pielūgsmes objekta pārvērst lietišķā līgumā – jūs maksājat naudu, mēs sniedzam drošību. ASV tanki uz Latviju šodien gan ir atvesti, neraugoties uz to, ka solījums aizsardzībā ieguldīt 2% no IKP pildīts netiek.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā ieradās 225 ASV karavīri, bet šodien un rīt uz Ādažu poligonu tiek nogādāta viņu bruņutehnika - 15 tanku M1 Abrams, sešas kaujas mašīnas Bradley, pāris inženiertehniski agregāti mīnu lauku iznīcināšanai, kā arī dažādu veidu kaujas un nodrošinājuma mašīnas - pievest aizvest nolūkos. Cik ilgi šī saimniecība paliks Latvijā, Aizsardzības ministrijai nav zināms. Tas esot atkarīgs no ASV turpmākajiem lēmumiem. Vēstniecība savukārt termiņus nenosauc. Preses atašejs Metjū Tompsons vien norāda: «Šī operācija nav saistīta ar NATO lēmumu par pastiprināto klātbūtni, kad šovasar Latvijā ieradīsies daudznacionāls bataljons Kanādas vadībā.»
Tomēr nav šaubu, ka šie tanki un apkalpes kaut kad tiks vesti projām, un to vietā, iespējams, tiks atvesti atkal citi. Rotācijas kārtībā Austrumeiropā strādā gan amerikāņi - operācijas Atlantic Resolve ietvaros -, gan pārējie sabiedrotie. Daudznacionālie NATO bataljoni, kas šogad tiek izvietoti Baltijas valstīs un Polijā, tāpat darbosies pēc rotācijas principa.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka šāda dārga loģistika - tanku un karavīru vizināšana - tiek praktizēta 1997. gadā ar Krieviju slēgtas vienošanās dēļ. Tas ir Pamatakts par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību starp NATO un Krievijas Federāciju. Dokumentā NATO apņēmās esošajā un nākotnē paredzamajā drošības vidē papildus neizvietot pastāvīgus un nozīmīgus kaujas spēkus. Tad nu NATO un Krievijas militārie politiķi žonglē - vai vide tā pati, kādi spēki ir nozīmīgi un cik ilgi ir pastāvīgi. Gan viena, gan otra puse palielina savus spēkus, bet rotācijas princips tiek saglabāts.
Vai prezidenta Donalda Trampa lietišķā attieksme pret ASV aizsardzības funkcijām ko mainīs? Visticamāk, jā. Vēl pirms vēlēšanām viņš pauda, ka NATO dalībvalstīm par drošību jāmaksā salīgtie 2% no IKP. Respektīvi, tādiem jābūt katras dalībvalsts izdevumiem aizsardzībā. Ja ir, Amerika piedalīsies šīs valstis piemeklējušu militāru nepatikšanu risināšanā. Ja nav - skaidrs, ka ne. Daudzi pašmāju politiķi un politologi šādu runāšanu norakstīja uz priekšvēlēšanu laiku. Nu vēlēšanas beigušās, bet D. Tramps saka to pašu, un atliek tikai konstatēt - par lietu, jo vairākums dalībvalstu saistības nepilda.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis prezidenta D. Trampa viedokli nekritizē, gluži pretēji - uzteic: «Gadiem ilgi, strādājot ar aizsardzības jautājumiem, esmu redzējis, kā Eiropas Savienības valstis samazina karavīru skaitu, tehnikas vienību, bāzu daudzumu un pasniedz to kā milzīgu sasniegumu.» D. Trampa prasība palielināt dalībvalstu aizsardzības izdevumus kopējo Eiropas drošību tikai palielināšot. Protams, finansiālā ziņā grūti tas būs ikvienai valstij. Absolūtos skaitļos Latvijas 1,5% no IKP (pērn) ir nesalīdzināmi mazāka summa par Nīderlandes vai Vācijas 1,2%. Taču kopīgā proporcija budžetā ir vienlīdz apgrūtinoša gan nabagajam, gan bagātajam. Latvija apņemšanos maksāt 2% šobrīd atlikusi līdz 2018. gadam, bet NATO kopumā šo mērķi plānots pildīt, sākot ar 2024. gadu. A. Latkovskis vērtē, ka progress jau ir redzams.