Banku karaļvalstij visi papīri kārtībā

© Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja kārtējo finanšu sektora attīstības plānu 2017. – 2019. gadam, izrādot stingru ticību tam, ka «Latvijā finanšu sektors 25 gadu laikā ir strauji attīstījies», attīstās un attīstīsies.

Lai ko par bankām domātu bijušie Bankas Baltija un tai līdzīgu likteni piemeklējušo banku un citu finanšu iestāžu bijušie noguldītāji un pārējie klienti, «Latvijā finanšu sektors 25 gadu laikā ir strauji attīstījies», konstatē Latvijas valdība.

Pamācošākais moments nākotnes plāna vēsturiskajā sadaļā ir norāde uz līdzīgu dokumentu par laika periodu no 2014. līdz 2016. gadam.

Attiecībā uz tā izpildi no tagadējās valdības skatpunkta teikts, ka «konkrēto pasākumu ieviešana ir izvērtēta un paveikta noteiktajos termiņos». Turpat arī īsumā atgādināti vecā plāna «rīcības virzieni un pasākumi to īstenošanai», to skaitā «caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšana». Šīs plāna sadaļas izpilde bija valstij piederošās bankas Citadele noteikti ne pārdošana, bet atdāvināšana.

Ceļā uz nākotni valdība dodas pa tām pašām sliedēm, kas iebraukātas tādos darījumos kā ar Citadeli. Jaunais dokuments ir apliecinājums tam, ka nākotnē var notikt jebkas, bet tikai ne izveidoties atbilstība starp to, kas reāli notiek, un kā tas tiek nosaukts oficiālajos dokumentos.

No valdības dokumenta uz 52 lappusēm, pat neskaitot tā pielikumus un vēl citus paplašinājumus, nemaz nevar uzzināt tādu faktu, kas parādās Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtajā statistikā, ka Latvijas komercbanku apkalpoto kontu skaits pāris pēdējos gados zaudējis pāris miljonus vienību jeb vairāk nekā 1/3 daļu no vēl nesen bijušo kontu skaita. Ja tas netiek pateikts, tad nav arī jāskaidro ne kapitāla bēgšanas cēloņi, ne jāapsola kontu skaita stabilizācija vai pieaugums.

Pietiek deklarēt, ka jaunajā «plānā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi» utt. bez skaitliskiem rādītājiem plāna izpildes vērtēšanai. Vārds «konts» šajā dokumentā parādās vispār tikai vienu reizi prātojumā, ka vajadzīga «kontu reģistra funkcionalitātes uzlabošana» neatkarīgi no tā, cik vispār kontu Latvijā būs palicis.

Valdības dokuments neatklāj arī pašu galveno pārgrozību banku darbībā, ar ko 2017. gads atšķiras no 2014. gada, kad tika pieņemts iepriekšējais plāns. Ar to domāta negatīvo depozītprocentlikmju ieviešana, kas 2014. gadā vēl šķita fantastika. Taču tagadējām bankām jau ir maza līdzība ar vēsturiski nostiprinājušos priekšstatu par banku, kas par zemākiem procentiem aizņemas un par augstākiem procentiem aizdod.

Tagad bankas iekasē naudu nevis par aizdošanu, bet par aizņemšanos un par norēķinu apkalpošanu.

Nav, protams, pašmērķis atņemt bankām to vēsturiski iegūto nosaukumu, taču šo iestāžu tagadējās darbības nepieminēšana vispār atbilst pamācībai nerunāt par striķi tajā mājā, kur kāds pakāries.

Valdības apstiprinātais plāns ir publiski pieejams Ministru kabineta 28. februāra sēdes elektronisko dokumentu mapē un apstrādājams ar vārdu meklētāju, kas liecina, ka pat depozīti šajā dokumentā nav minēti, tomēr atzīstot «ieilgušās zemo procentu likmju vides negatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu».

***

KOMERCBANKU SKAITA IZMAIŅAS UN PAŠREIZĒJAIS ĪPATSVARS LATVIJAS FINANŠU PAKALPOJUMU SISTĒMĀ

Banku skaits gab.

1992 50

1993 61

2016 23

Klientu kontu skaits miljonos Latvijas komercbankās milj.

2005 2,91

2011 4,71

2016 2,66

• Latvijas komercbanku kopējie aktīvi 2016. gada vidū atbilda 174% no Latvijas iekšzemes kopprodukta; šis rādītājs Latvijai ir augstākais Baltijā.

• Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzībā 2016. gada vidū bija 351 finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks kopā ar 34 miljardu eiro aktīviem.

• Komercbanku īpatsvars kopējos FKTK pārraudzīto tirgus dalībnieku aktīvos samazinās, bet joprojām veido aktīvu noteicošo daļu ar 89% jeb 124% no IKP.

• 2016. gada pirmajos 6 mēnešos Latvijā kopumā tika veikts 194,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu dažādās valūtās par kopējo summu 375,2 miljardi eiro.

• Finanšu sektorā nodarbināto skaits kopš 2012. gada saglabājas nedaudz virs 18 tūkstošiem vidēji gadā.