Tvaika ielā iedzīvotāji saceļas pret naftas tvaikiem

© Imants Vīksne

Pensionāre Lidija Stoļarova ik vakaru ar aukstu ūdeni mazgā dzīvoklī grīdas, cerot, ka tā būs vieglāk izturēt nakti – pārsimt metru attālumā aiz viņas logiem atrodas Rīgas brīvostas teritorija un aiz sētas – dažādu ķīmisku vielu rezervuāri. Tuvākie pieder uzņēmuma ManTess meitas firmai Latvijas-Rietumu termināls.

"Vakar pēc deviņpadsmitiem tas sākās un šodien tikai vienpadsmitos no rīta beidzās," sieviete pēc negulētās nakts izskatās nomocījusies. Nelabums mitējies, taču kaklā skrāpējošā sajūta vēl palikusi. Tāda kā pagājušā ceturtdiena esot daudzas, tāpēc nav brīnums, ka 150 dzīvokļu lielais Tvaika ielas 16. nams kļūst arvien tukšāks. Daudzi cenšoties pārdot savus mitekļus – protams, par mazu naudu. Nekustamā īpašuma tirgus jau tāpat stagnē, bet te vēl papildu faktors – baltie bunduļi aiz loga. Mājā ir arī daudz tukšu dzīvokļu. Pārsvarā še mīt cilvēki gados. Eksperts vides kvalitātes jautājumos un Stradiņa slimnīcas neirologs Andrejs Skorodumovs uzsver, ka tieši vecie ļaudis un bērni saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas atzinumu ir uzskatāmi par vides indikatoriem. Ķīmisko vielu izmeši graujoši ietekmē organismu, vispirms jau smadzenes. Tvaika ielas 16. nama iedzīvotāji nevēlas būt par smakas indikatoriem un pieprasa nodrošināt Satversmē noteiktās tiesības uz dzīvošanu labvēlīgā un nepiesārņotā vidē.

Piesārņot atļauts!

Pagājušā gada beigās uzņēmumam Latvijas-Rietumu termināls tika izsniegta jauna B kategorijas atļauja vides piesārņošanai ar 11dažādu vielu radītām emisijām. Plānotais pārkraušanas apjoms – 2 500 000 tonnu gadā.

50 lappušu garajā atļaujā, ko sacerējusi Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, smaku problēmai atvēlēta patiesi maznozīmīga vieta – vien daži teikumi: "Vasarā, pie augstām temperatūrām naftas produktu iztvaikošana notiek intensīvāk, un reizumis var būt jūtama naftas produktu smaka." Vēl pieminēts, ka nozīmīgākais piesārņotājs ir transporta plūsma Tvaika ielā.

Iedzīvotāji vēstulē vērsušies pie vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) un Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ar prasību pārskatīt uzņēmumam izsniegtās B kategorijas atļaujas nosacījumus. Iedzīvotāji nesaprot, ko nozīmē, ka smaka "reizumis jūtama", ja tā jūtama faktiski katru dienu. Tāpat neesot skaidrs, kā un vai vispār smakas tiek mērītas. Ārsts A. Skorodumovs stāsta, ka pasaulē vietās, kur osta pienāk tuvu klāt dzīvojamiem rajoniem, pārsvarā krautas tiek ģenerālkravas, nevis ķīmija. Rīgā, kā redzams, notiek ačgārni. Iedzīvotāju vēstule savus adresātus ir sasniegusi, un atbildīgās amatpersonas jau uzdevušas noskaidrot problēmas apstākļus. No N. Ušakova galda vēstule aizceļojusi uz pilsētas Attīstības departamentu, Pilsētplānošanas pārvaldi, Mājokļu un vides departamentu. Savukārt R. Vējonis to vīzējis uz atbildīgajām vides institūcijām: Valsts vides dienestam un reģionālajai vides pārvaldei.

Uzdod izmērīt smaku

Pirmie uz sūdzību reaģējuši Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori, un viņi jau uzdevuši uzņēmumam Latvijas-Rietumu termināls veikt smaku mērījumus. Tas jāizdara līdz 26. aprīlim, brīdī, kad tiks pārkrauts liels vilciena sastāvs. Valsts vides dienesta Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis par gaidāmajiem rezultātiem gan ir skeptisks – visticamāk tie iekļausies pieļaujamajās normās, jo tādas ir šīs normas: "Iekļaušanās mērķlielumos jau nenozīmē, ka smakas vispār nebūs. Kamēr osta nebūs nodalīta no dzīvojamās zonas, šī problēma ir faktiski neatrisināma." Mobils smaku avots ir pēc izkraušanas neaizvērtās dzelzceļa cisternas, taču, kā noskaidrots sarunās ar Latvijas dzelzceļu, tās aiztaisīt liedzot drošības noteikumi – siltā laikā palielinoties spiedienam, tvaiki var uzsprāgt. Tā nu šīs mucas braukā gar dzīvojamiem rajoniem un taisa smirdīgu un cilvēku veselībai kaitīgu vēju. Ārzemēs šo problēmu risina, izmantojot speciālus gaisa filtrus. Pie mums neviens tādus negrasās lietot papildu izmaksu dēļ.

Uzņēmumu lielo koncentrāciju vienuviet par galveno smakošanas cēloni min arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektors Guntis Treimanis, kurš smirdīgo Tvaika ielas rajonu apmeklējis klātienē. Tālāk aiz Latvijas-Rietumu termināla ir vēl vesela strīpa citu uzņēmumu, kas visi pa druskai smird. Formāli uzņēmumi var neko nepārkāpt, bet to izplatīto smaku druskas savācoties vienā lielā smirdīgā buķetē. Ja vējš pūš uz dzīvojamo māju pusi, smirdot arī dzīvokļos. Šāds secinājums būs arī iekļauts inspektora sagatavotajā ziņojumā.

Konteksts nav saskatāms

Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa piekrīt, ka naftas produktu smaku kokteilis ir viena no smagākajām Rīgas vides problēmām. Lai to risinātu, jāizvērtē Rīgas brīvostā strādājošo uzņēmumu kopējā ietekme uz vidi. Taču tas netiek darīts. Uzraugošās institūcijas katra uzņēmuma ietekmi vērtē individuāli – atrauti no konteksta. Ja oficiālajos normatīvos iekļaujas, saņem zaļo gaismu.

Un, protams, uzņēmējiem šādā situācijā ir ļoti ērti smirdināšanā vainot citam citu. Ar pirkstu uz saviem konkurentiem rāda arī ManTess izpilddirektors Kārlis Līcis. Viņš iepazinies ar tuvākās dzīvojamās mājas iemītnieku sūdzību un saka: "Mēs, ManTess, esam pēdējais smaku avots. Tur uz priekšu ir Vudisons, Ovi, Eko Osta – to visu pūš uz šejieni." Izmešu pārsniegumus uzņēmuma teritorijā uzstādītais tvaiku analizators gada griezumā neesot reģistrējis.

"Latvijā ražošana ir sagrauta – kādam taču ir jāpelna. Un – ja mēs pelnām, nepārkāpjot likumus, runāt par degunu nav pamata. Visu nosaka normatīvi!"

Taču K. Līča teiktajam vietējie iedzīvotāji nepiekrīt. Viņi nesaprot, kāpēc tiem jābūt par šīs ļoti labi pelnošās uzņēmējdarbības ķīlniekiem. Kāpēc Sarkandaugavā jāpieļauj tik plaša kravu nomenklatūra, zinot, ka dažu desmitu metru attālumā ir guļamistabas, virtuves, dzīvojamās telpas. Normatīvu valoda apgalvo, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Deguni oponē.

***

UZZIŅAI

Uzņēmumam Latvijas-Rietumu termināls gadā pārkraut atļauts:

Dīzeļdegviela 1 100 000 t

Reaktīvo dzinēju degviela JET A-1 400 000 t

Benzīns (A80, A92, A95 un A98) 360 000 t

Dīzeļdegviela kuģiem ar augstu sēra saturu Marine Oil 200 000 t

Katalītiskā gāzeļļa 120 000 t

Petroleja 100 000 t

Biodīzeļdegviela 100 000 t

Aviācijas tehniskā degviela 60 000 t

Ligroīns (naftā) 35 000 t

Reaktīvo dzinēju degviela RT 15 000 t

Pirolīzes kondensāts 10 000 t

KOPĀ 2 500 000 t

Izsniegtā B kategorijas piesārņojošas darbības

atļauja ir derīga līdz 2014. gada 7. decembrim.

Avots: Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais