Netālu no Jēkabpils esošais 20–25 metru augstais Prižu krasts turpina nobrukt Daugavā
Bija parasta pavasarīga sestdiena, kad Krustpils novadā, Prižu ciemā visaugstākajā Daugavas krasta vietā esošās mājas Kalna Prižu iedzīvotājiem – Trokšu ģimenei meitas Santas kliedziens: "Ārprāts, koki pazuda!" bija kā elektrības strāvas trieciens. Daļa augstā smilšmāla krasta vairāku metru noslīdenī bija pazudusi, kopā ar lieliem kokiem iekrītot palos mutuļojošajā Daugavā.
Ap 300 metrus garā Prižu krasta joslā jau daudzus gadus gan ģeoloģisko īpatnību dēļ, gan Pļaviņu HES radīto ūdens svārstību ietekmē veidojas noslīdeņi, aizvien vairāk apdraudot ciema 11 mājas un to vairākus desmitus iedzīvotāju.
Glābšanas salmiņš – meliorācija
Prižu ciema iedzīvotāji ir satraukti, jo krasta erozijas daudzpakāpju noslīdeņu veidošanās dēļ pastāvīgi spiesti dzīvot bailēs, nezinot, kurā krasta vietā un kurā brīdī nobruks nākamais noslīdenis.
Krustpils pagasta pārvaldes vadītāja Andra Munce Neatkarīgajai stāsta, ka pēc 27. marta pamatīgā noslīdeņa Prižu krastu apsekojusi ģeoloģijas speciālistu grupa un tiek gaidīts slēdziens. Vienīgais, ko speciālisti un vietējā vara pagaidām var ieteikt iedzīvotājiem, ir ierosinājums veidot biedrību, lai rakstītu projektu Eiropas Savienības fondiem un gūtu līdzekļus krasta meliorācijas sistēmu izbūvei un sakārtošanai. Meliorācija dotu cerības saglābt kaut daļu krasta, – norāda A. Munce.
"Kaimiņienes pagalmā ir dziļa urbuma caurule, kurā ik pavasari ģeodēzisti brauc veikt pārbaudi. Pēc pēdējās pārbaudes viens speciālists mājas saimniecei teicis: "Es jūsu vietā te negulētu nevienu nakti!" – stāsta Kalna Prižu iemītniece Inta Trokša.
"Krasta mums vairs nav. Vītolus, kas nupat ieslīdēja Daugavā, iestādījām pirms 18 gadiem, cerot, ka tie ar saknēm noturēs krasta augšējo daļu."
Durvis neveras ciet
I. Trokša stāsta: "Kad gāja ledus, vispār baidījāmies iet uz Daugavas pusi, jo nezinām, kurš zemes gabals slīdēs nākamais. Dokumentus un visu vērtīgo mājās turam vienā vietā, lai paspētu paķert, ja jābēg. Zinām, ka arī jāpaspēj laikus atslēgt elektrību, jo, mājai deformējoties, var rasties īssavienojums un ugunsgrēks. Jau tagad zemi cilā un deformācijas jūtam, jo virtuves durvis ik pa laikam vairs neveras ciet."
Prižu iedzīvotāji ik pavasari gaida ar izbailēm. Viņi stāsta, ka noslīdeņi sākuši veidoties pēc Pļaviņu HES uzplūdināšanas. "Upē ieslīdējusi jau trešā daļa Daugavas platuma, un stāvais krasts virzās aizvien tuvāk dzīvojamām ēkām. Visbriesmīgākais, ka nezinām, kurā vietā un kad būs nākamais nobrukums," satraukta ir I. Trokša. Viņa atceras pavasari pirms pieciem gadiem, kad kaimiņienes dēls mierinājis, – vairs krasts nekritīs, bet pēc nepilnas diennakts noslīdējusi zeme 23 metru platumā.
Sapnis par kompensācijām
Kā Neatkarīgā noskaidroja Krustpils novada pašvaldībā, lai risinātu problēmu, Krustpils pagasta padome, kā arī Jēkabpils rajona padome jau vairākkārt lūgusi palīdzību valdībai un SIA Vides projekti, ar kuras atbalstu par valsts un Latvenergo līdzekļiem īstenoti vairāki pasākumi. Brūkošā Daugavas krasta pamatnes aizsardzībai pret izskalošanu trīs reizes bērta dolomīta un akmeņu terase. Kā pēdējais pasākums pirms pāris gadiem pēc valsts SIA Vides projekti pasūtījuma gar krasta līniju, kur zemes nogruvumi ir vislielākie, tika veikta kārklu spraudeņu iestrāde, apberot tos ar dolomīta valni, kam no valsts budžeta tika piešķirti 58 000 latu, cerot, ka kārkli iesakņojoties uzsūks ūdeni un apturēs krasta eroziju. Taču arī šis pavasaris pierāda, ka pie krasta pamatnes veiktie pasākumi palīdz tikai līdz dolomīta slānim un neaptur noslīdeņu procesus augstāk kārtainajos māla – smilšu slāņos.
Prižu ciema Vīnkalnu saimnieks, uzņēmējs Andris Felss norāda: krasta vertikālā siena sasniedz 20–25 metru augstumu. Izpētē secināts, ka krasta nostiprināšanai nepieciešami pieci seši stiprinājuma pakāpieni, jo koku saknes sasniedz un notur augsni tikai līdz 2,5 metru dziļumam. "Ir absurdi stādīt kārklus pie pamatnes, ja nav apturēta pati krasta nobrukšana. Uzskatu, ka jāturpina krasta nostiprināšana, kā arī jāļauj apdraudēto māju iedzīvotājiem pārcelties uz dzīvi citviet, izmaksājot kompensācijas," teica A. Felss. Diemžēl Prižu iedzīvotāji saprot, ka sapnis par kompensācijām un pārcelšanos šajā ekonomiskajā situācijā noglabājams dziļākā atvilktnē.
Krasta pamatni izdevies saglābt
Tikmēr stāvkrasta ciema visvairāk apdraudēto septiņu citu aiz citas izvietotu māju apbūve, dārzi, pagalmi vairāk nekā 300 metrus garā krasta joslā turpina atrasties paaugstināta riska zonā. Pēdējo 20 gadu laikā Daugavas stāvais, mālainais krasts par vairāk nekā 15 metriem pienācis tuvāk, un attālums no kraujas malas līdz tuvākajām būvēm ir tikai pieci metri.
Kā Neatkarīgo informē valsts SIA Vides projekti projekta Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas nodrošināšanas darbi vadītājs Guntars Jansons, padomju gados Meliorprojekta izstrādātais Prižu krasta nostiprināšanas projekts esot paredzējis ap miljons rubļu vērtu betona stiprinājuma konstrukciju. Kad tas nav īstenots, 1999. gadā Krustpils pagasta padome, Jēkabpils rajona padome un iedzīvotāji ierosinājuši ideju par kompensāciju izmaksu Prižu krasta māju iedzīvotājiem, pārceļoties uz citu dzīves vietu, jo stāvkrasta erozijas ierobežošanu un apturēšanu uzskatīja par neiespējamu. Tomēr pamatnes nostiprinājums novērsis straumes dziļumerozijas iedarbību uz krasta zemūdens un pakājes daļu. Sākotnēji šķietamā bezcerībā krastu tomēr daļēji izdevies saglābt. Tas dod cerību darbus turpināt.