OECD analizēs mūsu pensiju sistēmu, Latvijai tas izmaksās 50 000 eiro

Mēs esam šeit, lai mācītos, tā diskusijā Saeimā par pensiju sistēmu sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti. Starptautiskās organizācijas speciālisti vēlas uzzināt, kādi ir Latvijas pensiju sistēmas izaicinājumi un kā Latvija tos cenšas pārvarēt. OECD sagatavos arī ziņojumu, bet ekspertu mācīšanās un vienlaikus analīze Latvijai izmaksās 50 000 eiro.

Mēs esam šeit, lai mācītos, tā diskusijā Saeimā par pensiju sistēmu sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti. Starptautiskās organizācijas speciālisti vēlas uzzināt, kādi ir Latvijas pensiju sistēmas izaicinājumi un kā Latvija tos cenšas pārvarēt. OECD sagatavos arī ziņojumu, bet ekspertu mācīšanās un vienlaikus analīze Latvijai izmaksās 50 000 eiro.

Labāk saprast, kā strādā pensiju sistēma, izpētīt visus sistēmas elementus, identificēt mehānismus, kā šo sistēmu uzlabot, kā arī uzzināt, kādi ir izaicinājumi pensiju sistēmas darbībai Latvijai, tā īsumā OECD eksperti raksturoja sava pētījuma mērķi Latvijā. Taču viņi neslēpa, ka no Latvijas arī vēlas mācīties - kā zināms, Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē tieši no finanšu stabilitātes viedokļa. Tomēr par to, ka Latvija pastāstīs par pensiju sistēmas darbību OECD ekspertiem un viņi varēs mācīties, Latvijai pašai būs arī jāmaksā. Pētījumi maksā, un konkrēti šo apmaksās Latvijas valsts (50 000 eiro), Eiropas Komisija, un līdzfinansējumu piešķirs arī pats OECD. Divu pēdējo finansiālo ieguldījumu Neatkarīgajai neizdevās uzzināt.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece Neatkarīgajai pastāstīja, ka piedāvājums par pensiju sistēmas izvērtējumu nācis no OECD un «mēs to ļoti augstu novērtējam». Latvijas interese ir - lai eksperti «no malas» paskatītos uz pensiju sistēmu Latvijā un identificētu kļūdas un vājās vietas. «Jā, lielos vilcienos mēs zinām, kādas ir Latvijas pensiju sistēmas problēmas, tomēr aci pret aci ar šīm problēmām vēlamies uzzināt citu ekspertu domas, piemēram, kā rīkoties sociālās politikas veidotājiem situācijā, kad liela daļa strādājošo neveic sociālās iemaksas vai veic tās minimālā apmērā?» stāstīja J. Muižniece. Vai valstij pateikt, ka cilvēki paši vainīgi, ka nedomā par nākotni un savu pensiju, un tad pensijas vecumā lai cenšas dzīvot, kā var, vai gluži pretēji - iesaistīties un aizsargāt šos iedzīvotājus, tostarp pieņemot attiecīgus likumus. J. Muižniece arī atgādināja: lai gan Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par ilgtspējīgu, tai ir problēmas ar sociālo ilgtspēju un, visticamāk, nākotnē tās varētu padziļināties - vairāk nekā trešā daļa strādājošo sociālās iemaksas veic no minimālās vai zemākas algas, kas nākotnē negarantē pat minimālu pensiju.

Saeimas deputāti ekspertiem izteica savu viedokli, kas pētījumā būtu jāapskata. Piemēram, deputāts Einārs Cilinskis (VLTB/LNNK) aicināja pievērst uzmanību autoratlīdzību saņēmējiem, kuri neveic sociālās iemaksas. Viņš arī rosināja izvērtēt iespēju ieviest tā saucamās atraitņu pensijas, lai līdzīgi kā daudzās valstīs dzīvesbiedra nāves gadījumā atraitnis vai atraitne varētu saņemt daļu viņa pensijas. Saeimas deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš kā vienu no pensiju sistēmas problēmām uzsvēra pensiju apmēra lielās atšķirības, jo pensijas atšķiras pat simt reižu. Puse pensionāru saņem pensijas zem 250 eiro mēnesī. «Redzu trīs galvenos iemeslus, kāpēc Latvijā pensijas ir zemas - valsts izaugsmes rādītāji ir nelieli, no valsts aizbraukuši vismaz 300 000 darbspējīga vecuma cilvēku, kuri aizgājuši no mūsu pensijas sistēmas, un aplokšņu algas - tas viss neļauj mūsu pensiju sistēmai darboties taisnīgi un pilnā apmērā,» teica A. Siliņš. «Izaicinājumu ir ļoti daudz, pensiju sistēma ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, un mums līdz šim nav bijis visaptveroša pētījuma par trīs līmeņu sistēmas darbību,» piebilda J. Muižniece.