Latvijas sabiedrība kļūst agresīvāka, pieaug interese par ieročiem
Latvijas sabiedrība kļūst agresīvāka, un interese par ieročiem aug, taču būtiskā ieroču skaita pieaugumā tas pagaidām neatspoguļojas. Vienīgi medniekiem šaujamo kļuvis vairāk, tas uz pieejamās medību daudzveidības rēķina.
Nepatikšanu taisīšanā un noziegumu pastrādāšanā biežāk tiek izmantoti īsstobra ieroči. Ar medību karabīni neuzkrītoši pārvietoties tikpat kā nav iespējams, bet pistoli vai revolveri paslēpt azotē - nekādu problēmu. Turklāt aptverē pat nav jābūt kaujas munīcijai. Nesenajā Pētersalas nodaļas aplaupīšanā tika izmantots gāzes ierocis. Troksnis liels, taču nāve pārbiedētajiem pasta apmeklētājiem un darbiniekiem nedraudēja. Policijai jau ir izdevies notvert vainīgo - tas ir 38 gadus vecs vīrietis - profesionāls laupītājs, kurš aprīlī aplaupījis vēl arī divus lombardus. Rīgas centrā un Teikā. Tur laupījums bijis lielāks - virs 2000 eiro. Savukārt pastā viņa guvums bija vien 280 eiro.
Ikreiz, kad notiek kāds noziegums ar šaujamieroču izmantošanu, sabiedrībā tam ir plaša rezonanse. Rodas iespaids, ka ieroči ir brīvi pieejami un mētājas malu malās, tomēr statistika par pēdējiem trim gadiem šādas tendences neuzrāda. Pašlaik reģistrējamo šaujamieroču skaits svārstās ap 68 tūkstošiem. Jā, ir vērojams zināms pieaugums - par pusotru tūkstoti salīdzinājumā ar 2015. gada rudeni. Taču to veido nevis pašaizsardzības, bet medību ieroči. Turklāt maldīgi ir domāt, ka vairāk kļūst pašu mednieku. Aktīvo mednieku skaits pēdējos gados ir nostabilizējies ap 22 līdz 23 tūkstošiem. Vidēji gadā medību eksāmenu nokārto ap 1000 cilvēku, un tikpat savas mednieku gaitas beidz. Taču atkāpjoties krīzei, mednieki sākuši vairāk investēt savā vaļaspriekā. Kā skaidro Latvijas Mednieku savienības prezidents Jānis Baumanis, dažādiem medību veidiem tiek lietoti dažādi ieroči, un vienam medniekam var būt arī trīs, četri un pieci ieroči. Kādreiz - padomju laikos pie vītņstobra ieročiem bez Komunistiskās partijas vai specdienestu protekcijas ierindas mednieki nemaz nevarēja tikt. Tagad tas esot krietni vienkāršāk.
Dažādās konfliktsituācijās vai noziegumos medību ieroči tiek izmantoti ļoti reti. «Uz krogu ar šauteni neviens neiet. Un arī sadzīves vardarbībā dominē virtuves nazis vai cirvis, nevis šaujamierocis,» spriež Jānis Baumanis. Noziedzīgos nolūkos parasti tiek izmantoti nereģistrēti šaujamie, tai skaitā vēl no Otrā pasaules kara laikiem. To Neatkarīgajai apstiprina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Tomēr pašlaik neesot pamata bažām, ka iedzīvotāji būtu sākuši pastiprināti bruņoties. Tas, ka jauniem cilvēkiem rodas lielāka interese par ieročiem, gan esot taisnība, taču puikas kariņu ir spēlējuši visos laikos. Jautājums tikai, kurā brīdī pieaugušie bērnu rotaļu nepadara par bīstamu aizraušanos. Pagājušajā nedēļā pa Biķernieku mežu skraidīja krievu puikas ar elektroniskiem automātiem un darīja to kāda aizsargkrāsas formā tērpta vīrieša uzraudzībā. Dievs vien zina, ko tas vīrs potē viņiem galvās.
Ja cilvēks rotaļām met mieru, grib nēsāt un lietot īstu ieroci, viņam nepieciešams speciālista atzinums par psihes noturību un piemērotību tik bīstamam rīkam. Jādodas uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tur stāsta, ka izsniegto atzinumu skaitam pašlaik neesot tendence pieaugt, kaut gan konsultāciju līmenī interese par ieroču nēsāšanas atļaujām šķiet lielāka. Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane atzīst, ka parastās veselības pārbaudēs izķert tos, kuriem ieroci nedrīkstētu uzticēt, ir tikpat kā neiespējami. Neviens taču nenāk pie ārsta bālā ģīmī un trīcošām rokām. Nopietnāki gadījumi atklājas vien pēc tam, kad jau noticis kāds incidents. Gana reti. Tomēr pēdējā laikā dakterei radies iespaids, ka sabiedrība kopumā kļūst agresīvāka, tendēta uz mirkļa iegribām. Apkārt valda nemierīga gaisotne, un ir cilvēki, kas savu personisko nedrošību un bažas vēlas ārstēt ar ieroča palīdzību. Un te jāatceras, ka izrādē pie sienas piekārta bise pēdējā cēlienā izšauj.
***
Pārskats par ieroču īpašniekiem (fiziskām personām) un to īpašumā esošajiem ieročiem (2017. gada marts)
Šaujamieroču īpašnieki 33 267
vīrieši 32 487
sievietes 780
Reģistrējamo šaujamieroču kopskaits 68 286
pašaizsardzībai 11 543
(pistoles, revolveri 11 018)
sportam 377
medībām 56 303
Gāzes ieroču īpašnieki 20 080
Reģistrēti gāzes ieroči 25 862
Avots: Valsts policija