Idejai par pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem nojaukšanai Latvijas sabiedrībā nebūtu atbalsta, turklāt arī tās latviešu daļā. Arī aizliegt Uzvaras dienas svinības nevar, jo tās nemaz nav oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā. Tomēr Kremļa politikas atbalstītājiem ir arī slikta ziņa. Pārliecināto sekotāju rindas kļūst retākas.
Latvijai būtiskos vēstures jautājumos krievvalodīgo vidū arvien pieaug izvairīgo atbilžu skaits, un tas ir svarīgākais secinājums pētījumā Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2017. Tas nozīmē, ka krievu sabiedrības apziņā parādījusies brīva vieta Latvijai draudzīgākām interpretācijām. Krievijas kultivētajam uzskatam, ka Latvija brīvprātīgi pievienojās Padomju Savienībai, lielākais atbalstītāju pulks ir Rīgā un Latgalē, kur arī lielākais krievu īpatsvars. Tomēr kopējā respondentu skaitā jau mazāk nekā puse krievu atbalsta nepatieso versiju par Latvijas brīvprātīgo pievienošanos. PSRS iebrukumu Latvijā (okupāciju) atzīst vien 11,8% krievvalodīgo, taču 37,7% izvēlējās atbildes versiju - grūti pateikt vai nav atbildes. Un, kā secina viens no pētījuma autoriem Mārtiņš Kaprāns, šajā grupā, visticamāk, dominē antisovjetiska attieksme. Var jau būt kāds arī baidījies atklāt aptauju veicējiem savas īstās domas, tomēr tas maz ticams, jo šaubas un neizlēmība atbilžu sniegšanā pieaug tieši jauno cilvēku vidū, un viņiem nav totalitāras valsts represiju pieredzes. Kā izmantot šo krievvalodīgās sabiedrības sašķeltību, tas jau ir cits jautājums. «Ir svarīgi šos rezultātus ņemt vērā, veidojot valsts ilgtermiņa politiku, un vienlaikus šie rezultāti arī ir ilgtermiņa politikas rezultāts,» secina Sociālās atmiņas pētniecības centra izpilddirektors Andris Saulītis. Tik liels šaubīgo īpatsvars no vēsturiskā viedokļa izšķirīgi svarīgos jautājumos liecina, ka Krievijas īstenotā tautiešu politika nav veiksmīga un Latvijas sabiedrība kopumā nesirgst ar postpadomju nostalģiju.
Tomēr vakar un šodien simtiem cilvēku dodas pie Uzvaras pieminekļa, lai slavinātu padomju armiju. Lai paskatītos parādi no Sarkanā laukuma Maskavā. Salūtu. Padzertu šņabi un paēstu šašliku sarkanu karogu un padomju dziesmu paēnā.
Latviešu entuziasti līdzdalības platformā Mana balss ir savākuši 12 428 parakstus par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu, kas tulkojumā nozīmē piedāvājumu nojaukt esošo monumentu padomju karavīriem. Saeima to jau noraidīja. Sabiedrības vairākums pieminekļa pastāvēšanas faktu atzīst par labu esam - 85% krievu un 65% latviešu. Un tā nemaz nav, ka latvieši ir kategoriski savā nostājā pret Uzvaras dienas svinēšanu. 16,9% pat uzskata, ka to vajadzētu atzīmēt oficiāli.
Šādā uzskatu un attieksmju burzmā politiķi cenšas pielāgoties savos elektorātos valdošajām noskaņām. Eiropas Komisija cenšas nepareizajā kara beigu datumā ieviest jaunas svinēšanas tradīcijas par godu Eiropas dienai. Rīgas mērs Nils Ušakovs 9. maijā dodas svinēt pie Uzvaras pieminekļa, jo tas patīk gados veciem krieviem. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece - dienu agrāk ar ziediem godina Brāļu kapos guldītos kara upurus, jo tāda uzvedība atbilst latviešu politiskās elites izpratnei par mūsu tautas pārciestajām sāpēm. Premjers arī teica emocionālu uzrunu piemiņas brīdī Salaspils memoriālā. Sabiedrības izpratne par karu šobrīd mainās:
«Diemžēl Otrā pasaules kara stāsts aizvien vairāk nonāk popkultūras varā - datorspēles, komiksi, piedzīvojumu filmas, daudzas lietas, kuras aizrauj jauniešus un kurās vienmēr var sākt no sākuma jeb kā datorspēlē nospiest pogu Restart. Vēsturē nav Restart. Vēsture mums pasaka priekšā, ka tepat līdzās var rasties totalitāra un populistiska ideja, kas var noliegt jebkuras personības unikālo vērtību. Var tapt ideoloģija, kuras pirmais solis ir sadalīt cilvēkus derīgajos un nederīgajos. Nākošais solis ir iznīcināt tos, kurus ideoloģija nosaukusi par nederīgajiem. Pēc tam sākas nāves konveijers, kurā indivīdam vairs nav jēgas.».