Atjaunojas sakari ar Lietuvas dzelzceļniekiem

APLIECINĀJUMS Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa (no labās) un Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektora Manta Bartuškas sarunām Rīgā © Publicitātes foto

Latvijas valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu apciemojis Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mantas Bartuška.

Divpusēju sarunu starp Latvijas un Lietuvas dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem nav bijis kopš 2013. gada. Kopš tā laika uzņēmumu vadītāji gan Latvijas, gan Lietuvas pusē nomainījušies un tikušies, bet neitrālā teritorijā 1520 mm platuma sliežu ceļus izmantojošo dzelzceļa uzņēmumu vadītāju sanāksmēs.

Latvijas un Lietuvas dzelzceļa uzņēmumu attiecības 2008. gadā tika apraktas zem tā kapu kopiņai patiešām līdzīgā šķembu kalniņa, kura attēls atrodams Neatkarīgās šā gada 18. aprīļa numurā. Tas atrodas vietā, kur lietuvieši izjaukuši sliedes Rīgas-Mažeiķu līnijā, lai nebūtu sliežu ceļa, pa kurām kravas izdevīgi vest uz Rīgas ostu vai no Rīgas ostas. Tā, lūk, Lietuvas valsts rūpējas par kravu apgrozījumu savā Klaipēdas ostā. Gadījums ar izjauktajām sliedēm ir Latvijas un Lietuvas savstarpējās konkurences pagaidām galējā pakāpē, no kuras abas puses it kā gribētu atkāpties. Šo nodomu dēļ publicēsim E. Bērziņa un M. Bartuškas tikšanās oficiālo foto, nevis attēlu no lietuviešu izjaukto sliežu vietā palikušās stigas. No piedāvājuma runāt ar Latvijas žurnālistiem M. Bartuška atteicās, tāpēc atreferēt tikšanās rezultātus nācās tikai E. Bērziņam.

Dzelzceļa uzņēmumu vadītāji runājuši par kravu, pasažieru un informācijas, tajā skaitā elektronisko pavadzīmju u. tml., dokumentu apriti pāri abu valstu robežām tajās vietās, kur dzelzceļa savienojumi tomēr atlikuši. Pāri tiem pārvesto kravu apjoms ir mazs un pasažieru pārvadājumu nav vispār. Starp Latviju un Lietuvu pārvadāto kravu kopapjoms 2016. gadā bijis 2,6 miljoni tonnu ar samazinājumu par 11,7% attiecībā pret 2015. gadu. Salīdzinājumam jānorāda, ka kopumā pa LDz ceļiem 2016. gadā pārvadāti 47,8 miljoni tonnu kravu. Dažādu kravu grupās pārvadājumu apjoms mainījies dažādi. Saistībā ar kravu pārvadājumiem spriests arī par dzelzceļa tarifiem un to, kā strādāt ar kravu īpašniekiem, lai tiem varētu piedāvāt izdevīgus nosacījumus kravu nogādāšanai ostās Latvijā vai Lietuvā. Piemēram, Lietuvas zemniekiem varētu būt interese papildus izmantot Latvijas ostas graudu pārvadājumiem, tāpat interese varētu būt par šķembu pārvadājumiem.

E. Bērziņš minēja pasažieru pārvadājumu atsākšanas iespēju, bet nenosauca pārvadājumu maršrutus. Drīz vien no Lietuvas pienāca ziņa, ka Lietuvos geležinkeliai vēlētos pagarināt līdz Daugavpilij savu pasažieru pārvadājumu līniju Viļņa-Turmanta pie Lietuvas un Latvijas robežas, 15 kilometru no Daugavpils. Pirms gadiem desmit Latvija vienojās ar Igauniju, lai Latvijas vilcieni drīkstētu iebraukt Valgā, nevis paliktu mežā pie Valkas.

Latvijā

Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.

Svarīgākais