Topošā KNAB priekšnieka "slavenais izlaidums"

JAUNI UN SKAISTI. «Slavenais» 1999. gada Policijas akadēmijas izlaidums devis Latvijas specdienestiem, tiesām, prokuratūrai, advokatūrai un valsts pārvaldei savus labākos dēlus un meitas © Publicitātes foto

Jaunais KNAB priekšnieka amata kandidāts, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārvaldes priekšnieks Jēkabs Straume jau pirmajā tikšanās reizē ar masu medijiem atzina, ka viņam «bija slavenais 1999. gada izlaidums» Policijas akadēmijā, kur viņš studēja kopā ar daudziem sabiedrībā šobrīd pazīstamiem cilvēkiem.

Ziņu aģentūra LETA norāda, ka J. Straume žurnālistiem uzsvēris - savu kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu viņš ar kursabiedriem neesot apspriedis. Tāpat J. Straume «pieļāvis, ka kursabiedriem viņa kandidatūras virzīšana būs pārsteigums».

Medijos jau minētas vairākas sabiedrībā pazīstamas personas, kuras mācījušās kopā ar topošo KNAB priekšnieku, tomēr pilnīgāku sapratni par «slaveno 1999. gada izlaidumu» var gūt, piemēram, no 2005. gadā izdotās grāmatas Policijas akadēmijai - 15 (sastādījusi toreizējā Policijas akadēmijas rektore, ģenerāle Ārija Meikališa; fotogrāfi - Māris Rēpelis un Zigurds Bilzonis), kur var atrast arī šā izlaiduma fotogrāfiju.

Tajā jauni iemūžināti gan pats J. Straume (pirmais no kreisās trešajā rindā no augšas), gan bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks, nu jau politiķis un «bez piecām minūtēm» Rīgas domes deputāts Juris Jurašs (ceturtais no kreisās ceturtajā rindā no augšas), gan J. Juraša draugs un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Lode (tieši blakus J. Straumem).

«Slaveno 1999. gada izlaidumu» Ģenerālprokuratūrā mūslaikos pārstāv t.s. Lemberga lietas galvenais prokurors Juris Juriss (apmēram pa vidu, trešajā rindā no augšas, pelēkā žaketē), Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums (rindu zemāk par J. Straumi, baltā žaketē) un bijušais Jelgavas virsprokurors, šobrīd Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Jānis Mināts (augšējā rindā otrais no kreisās).

Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Krists Līcis iemūžināts piektajā rindā no augšas (otrais no labās puses), bet bijusī tiesnese Tatjana Bormane - piektā no labās puses otrajā rindā, tieši starp toreizējo iekšlietu ministru Robertu Jurdžu un Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu.

Policijas akadēmiju togad beiguši arī šobrīd pazīstami advokāti, piemēram, Monako goda konsuls Latvijā, šobrīd arī premjera ārštata padomnieks Māris Grudulis (trešais pirmajā rindā no augšas), bijušais VARAM valsts sekretāra vietnieks, šobrīd arī satiksmes ministra padomnieks Artis Stucka (sestais pirmajā rindā no augšas) un bijušais Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs, aizsardzības ministra Vineta Veldres biroja vadītājs, tieslietu ministra Mareka Segliņa padomnieks, šobrīd arī Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks Jānis Dzanuškāns (sestais otrajā rindā no augšas) un bijušais Rīgas pilsētas Centra rajona prokurors, tagad advokāts daudzās smagās lietās, piemēram, tā sauktajā Grinbergu lietā, Armands Šūmanis (otrais no kreisās piektajā rindā no augšas).

Protams, jāņem vērā tas, ka tolaik Policijas akadēmija bija nozīmīgākā kadru kalve Valsts policijai, Drošības policijai, MIDD, Valsts robežsardzei, Finanšu policijai, muitai, Satversmes aizsardzības birojam, advokatūrai, līdz ar to gan šajā, gan citu izlaidumu bildēs var redzēt šobrīd Latvijā ietekmīgas amatpersonas, kā arī operatīvos darbiniekus, kuru vārdus publiski nosaukt nav nekāda pamata.

Cita starpā, iespējams, ne mazāk «slavenā» 1998. gada Policijas akadēmijas izlaiduma bildē var pazīt Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurou Ingemāru Masaļski, bijušos KNAB darbiniekus Ilzi Dravnieci un Aldi Daugavvanagu, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Gunti Pujātu, kā arī Vecās Ģertrūdes baznīcas mācītājus Kristu Kalniņu un Rinaldu Grantu, kuri tātad arī ir bijuši J. Straumes studiju biedri.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.