Sadalīsim 40 miljonus eiro!

© Arnis KLUINIS

Šodien gaidāmais Latvijas kuģniecības paziņojums par uzņēmuma akciju atpirkšanu būs signāls ne tikai šā uzņēmuma akciju īpašniekiem nostiprināt savas īpašumtiesības uz nopirktām, bet vēl nesaņemtām dažādu uzņēmumu akcijām.

Privātās un publiskās a/s Latvijas kuģniecība (LK) lielākais akcionārs Vitol Netherlands B.V. (Vitol) ir saskaņojis ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju cenu, par kādu uzņēmums izteiks piedāvājumu atpirkt visas pārējās uzņēmuma akcijas no visiem akcionāriem. Viņiem tiks piedāvāts 71 eirocents par katru akciju.

Pašlaik Vitol ir savācis jau 70,75% LK akciju no 200 miljoniem akciju, kurās sadalīts LK pamatkapitāls. Tātad citiem akcionāriem atlikušās akcijas novērtētas par kopā 41,5 miljoniem eiro. No tiem 14,2 miljoni droši vien tiks valstij, kas pietaupījusi sev 10% no kādreizējā valsts uzņēmuma akcijām. Tās tagad nodotas valdījumā Privatizācijas aģentūrai, kas pašlaik raksta valdībai adresētu ziņojumu un lēmuma projektu par rīcību ar LK akcijām. Šāda projekta vēl nav, bet nav arī šaubu, ka valsts akcijas pārdos. Starp privātajiem akcionāriem tiks sadalīti līdz 27,3 miljoniem eiro, ja viņi izvēlēsies akcijas pārdot. Likums liek Vitol obligāti piedāvāt akciju atpirkšanu, bet neliek tās obligāti pārdot.

Grūti pateikt, cik daudz naudas no 27,3 miljoniem eiro tagad pienāksies tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2002. gadā pirka LK akcijas izsolē par privatizācijas sertifikātiem. Toreiz Privatizācijas aģentūras valde apstiprināja rezultātu, ka kopā 64 258 056 akcijas pārdotas 5567 pircējiem. Kopš tā brīža daudz ūdens aiztecējis, t.i., daudzas no šīm akcijām pārdotas jau daudzas reizes katra. Akciju sadalījums rāda, ka astoņi miljoni par sertifikātiem pārdoto akciju jau tagad ir nonākuši Vitol īpašumā. Tomēr arī pārējo akciju atpirkšanai vajadzīgie 27,3 miljoni eiro, neskaitot šeit valstij pienākošos naudas daļu, nav nepamanāma summa. Nav teikts, ka tā visa paliks Latvijā, jo akcijas taču drīkstēja pirkt jebkurš cilvēks no šīs pasaules. Akciju kotācija Rīgas Fondu biržā tādus darījumus ļoti atviegloja. Īpašumtiesības uz LK akciju kontrolpaketi Vitol pavisam nesen ieguva, atpērkot 19,62% lielu akciju paketi no Igaunijā pierakstīta investīciju fonda Fondo H Estonia. LK mājaslapa liecina, ka pašlaik 6,51% LK akciju koncentrējusi Swedbank (ne obligāti Latvijas Swedbank) struktūrvienība Clients account, bet pārējās akciju paketes ir tik sīkas, ka neuzliek to īpašniekiem pienākumu sniegt par sevi ziņas.

Kopš 2002. gada notikušo pārgrozību gaitā Rīgas Fondu birža pārtapusi par Nasdaq Riga un atdevusi Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam savu vēsturisko ēku Rīgā, Doma laukumā 6. Nasdaq Riga tagadējā adrese ir Vaļņu iela 1, uz kurieni no cita Doma laukuma stūra pārvācies arī Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD). Šī iestāde šobrīd glabā vairāk nekā 34 tūkstošus kontu ar Latvijas privatizēto uzņēmumu akcijām, akcijām un naudu, ko uzņēmumi maksājuši saviem akcionāriem dividendēs, vai tikai ar naudu, ja akcijas jau pārdotas uzņēmumu kontrolpakešu īpašniekiem. Noteikti, ka ne tā mazākā daļa no neaiztiktajiem (nedereģistrētajiem) kontiem pieder LK akciju pircējiem vai viņu mantiniekiem. Šie īpašnieki līdz šim nav likušies par savu īpašumu ne zinis, bet LK akciju atpirkšanas piedāvājumam jākalpo par stimulu ne tikai viena konkrētā uzņēmuma akciju īpašniekiem nostiprināt savas īpašumtiesības uz uzņēmumu akcijām. LK akciju cena ir pietiekama, lai atmaksātos laiks un piepūle, pārņemot akcijas īpašumā, ja tas līdz šim vēl nav izdarīts. 2002. gada izsoles rezultāti bija tādi, ka par vienu sertifikātu varēja dabūt 25 LK akcijas. Ja izsolei tika atdoti tikai 10 sertifikāti, kas nebija nekas liels, salīdzinājumā ar cilvēkiem (ģimenēm) caurmērā izsniegto sertifikātu skaitu, tad tagadējais ieguvums būs 175 eiro. Daudz izdevīgāk gan būtu, ja sertifikāti pārvērstos par eiro atbilstoši sertifikātu nominālvērtības 28 latiem, kas konkrētajā piemērā dotu 400 eiro, bet uz sertifikātus jau izlietojušajiem cilvēkiem šādas cerības vairs neattiecas. Viņiem jāizmanto tas, kas viņiem reāli ir. Ja ir nojausma par LK vai citu uzņēmumu akciju pirkšanu, ko viņi paši vai viņu vecāki veikuši pirms 15 un vēl vairāk gadiem, tad elektroniski jāinteresējas un klātienē Centrālajā depozitārijā jālūdz šo akciju vai naudas atdošana īpašniekiem.

***

Instrukcija, kā saņemt savas akcijas un naudu:

• Elektroniski pārbaudīt sava vērtspapīru konta esamību Lursoft mājaslapā (nav jābūt Lursoft abonentam, der lielāko internetbanku kodi; meklēt depozitāriju sadaļā «Dažādi reģistri»).

• Konta esamības gadījumā ar personu apliecinošu dokumentu doties uz Latvijas Centrālo depozitāriju Vaļņu ielā 1 Rīgā un saņemt bezmaksas informāciju par konta stāvokli un tālāko rīcību.

***

Stimuls pārlikt naudu un akcijas no LCD uzturēta konta uz saviem kontiem:

• Vēl atlikuši 34 tūkstoši kontu - par pieciem tūkstošiem mazāk nekā 2016. gada februārī, kad Neatkarīgā iepriekš aicināja cilvēkus saņemt savu mantu.

• 2016. gadā LCD pavisam ir pārskaitījis kontu turētājiem kopā 544 501,38 eiro.

• Kontos vēl glabājas 4,8 miljoni eiro un uzņēmumu akcijas aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā.



Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais