NOSKAIDRO, kādi pārtikas produkti jālieto, lai izjustu cenu kritumu
Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) veiktais pārtikas cenu izmaiņu mērījums un tā rezultātu skaidrojums akcentē dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā.
Patēriņa preču cenām LTA seko jau divdesmit gadus, bet nevar pretendēt uz tādu mērījumu daudzumu un regularitāti, kādu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic uz valsts, t.i., uz nodokļu maksātāju, rēķina. LTA pieraksta cenas tikai Rīgā, tikai veikalu ķēdēs un tikai dažas reizes gadā, taču datu ticamību tas nemazina. Tikpat būtiski, ka LTA dalās ar informāciju par cenām preču vairumtirdzniecībā.
2017. gada vasaras tēma ir sviesta cenu dubultošanās. Līdz šai vasarai sviesta cena auga un dažkārt svārstījās mēreni - tā, kā mēs esam pieraduši redzēt veikalos, lai gan ne tā, kā ziņoja CSP. Mazumtirdzniecības cenas pieaugums no 2016. gada marta līdz šā gada martam bijis no 7,90 eiro/kg līdz 8,55 eiro/kg, bet šobrīd vidējā cena veikalos ir 13,10 eiro/kg.
LTA mērījums attiecībā uz sviestu labi saskan ar Neatkarīgās pārtikas groza sadārdzināšanos no 2016. gada Lieldienām līdz šā gada Lieldienām. LTA sviesta cenu izmaiņas novērtēja ar +8%, bet pārtikas grozs sadārdzinājās par 13%. Tik tiešām, tirgotājiem būtu bezcerīgi mēģināt pārdot vienu sadārdzinātu produktu, ja pircēji to varētu aizvietot ar kaut cik līdzīgiem produktiem vecajā cenu līmenī. Tāpēc zigzagveidīgi, bet nepielūdzami jāpieaug visu pārtikas preču cenām. LTA izceļ +20% vistas gaļai un +8% olām.
Ekrānšāviņš no avīzes
Tikai pārtikas groza cenas izmaiņas kopējo inflāciju nediktē, bet tomēr parāda apmēram tāpat, kā slimības simptoms parāda slimību. CSP nestāsta, ka kopējo 12 mēnešu sadārdzinājumu par 2,6% ieguvusi, no pārtikas reālā sadārdzinājuma atskaitot nepārtikas palētināšanās ietekmi. Lai tā varētu izpausties, jau pārtikas cenu pieaugums CSP bija jāsamazina līdz +6,6%. Statistiķi to dara atbilstoši senai latviešu joku dziesmiņai par lētu iztikšanu: Ziemā došu ledu grauzt, / Pa vasaru zaļu zāli... Pēc CSP atskaitēm lēta iztikšana Latvijā tiek panākta, uzrādot ledus cenu pazemināšanos ziemā un dārzeņu palētināšanos vasarā, ja netiek ņemtas vērā cilvēku fizioloģiskās un kultūras stereotipu nosacītās spējas šos produktus patērēt. Ziemā, lūk, dzīvi lētu padara ledus, it kā cilvēki to grauztu ziemā, nevis vasaras kokteiļpasākumos, bet vasarā - lauku un dārzu produktu palētinājums, it kā cilvēki vasarās kļūtu par kazām u.tml. zālēdājiem, kuru kuņģi spēj izdabūt no zālei līdzīgiem augiem visas vajadzībās barības vielas bez taukvielu piemaisīšanas. Šādu kuņģu iegūšana cilvēkiem ir tikpat fantastisks pieņēmums kā CSP norādītie inflācijas skaitļi.
Mūsu CSP ne ar ko neizceļas. Ar daudz lielāku spiedienu uzrādīt pazeminātu inflāciju tagad jāsaskaras vācu statistiķiem, kur publika uz zemākiem inflācijas rādītājiem reaģē daudz vētraināk, nekā reaģē (praktiski nereaģē) Latvijā. Vācieši redz, kā zūd viņu uzkrājumu reālā vērtība, un ar preses izdevumu starpniecību apspriež, kā vērsties pret tajā pašā Vācijā (Frankfurtē) iemitinājušos Eiropas Centrālo banku un tās prezidentu Mario Dragi, kurš papildus nokārtojis eiro drukāšanu, lai novilcinātu Itālijas un citu ES dienvidu valstu bankrotu.