Lielo slimnīcu izdzīvošanai vajag 18 miljonus jau tūlīt
Lielāko Latvijas slimnīcu finansiālā situācija ir neapskaužama – ieņēmumi, kurus tās saņem no valsts budžeta, nesedz izdevumus, kā rezultātā slimnīcām nākas sadzīvot ar zaudējumiem.
Vissliktākajā situācijā ir Rīgas Austrumu slimnīca, kuras zaudējumi pērn bija 2,5 miljoni eiro. Slimnīcu vadītāji ir vienoti viedoklī, ka universitātes slimnīcas sniedz medicīnisko palīdzību vissarežgītākajiem pacientiem, taču tajā pašā laikā saņem neadekvāti zemu finansējumu. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas mediķu vidējais atalgojums ir zemāks nekā citās Latvijas slimnīcās.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols sarunu Saeimā sāk nevis ar finanšu problēmu atspoguļojumu, bet satriecošiem datiem par māsu trūkumu, ko, protams, nepietiekamais slimnīcas finansējums ietekmē. «Budžetu sabalansēt mēs spējam uz personāla rēķina - mediķi strādā virsstundas - un uz tehnoloģiju atjaunošanas rēķina,» saka V. Ābols, vienlaikus piebilstot, ka tas nav pareizais risinājums. Zemā atalgojuma un sarezģītā, smagā darba dēļ slimnīcā ir katastrofāls māsu un māsu palīgu trūkums. V. Ābols rāda vakanču tabulu, kurā skaidri var redzēt, cik ievērojams tas ir - slimnīcai trūkst 100 māsu un māsu palīgu, neaizpildītas ir arī 50 ārstu slodzes. «Algas nav konkurētspējīgas un nav samērojamas ar to darba apjomu un atbildību, kas ir Bērnu slimnīcā. Algu palielināšana ir neatliekams jautājums,» uzsver V. Ābols. Viņš arī aicina algu palielināšanā - no nākamā gada Veselības ministrija to ir apsolījusi - ņemt vērā ārstniecības iestāžu specifiku. Slimnīcas vadību uztrauc, ka māsas turpinās pamest darbu slimnīcā, ja algu palielināšanā nenotiks diferenciācija. «Es nevēlētos teikt, ka var pienākt brīdis, kad nespēsim sniegt palīdzību, bet šī situācija noteikti ietekmē laiku, kādā pacienti saņem konsultācijas, un no tā atkarīgas rindas,» spriež V. Ābols. Bērnu slimnīcai šogad papildus nepieciešami 1,5 miljoni eiro.
Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nenosegtie izdevumi stacionāro pakalpojumu sniegšanai ir 5,4 miljoni eiro, taču, kā saka slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, slimnīcas darbības normalizēšanai papildus nepieciešami vismaz desmit miljoni eiro. Galvenais slimnīcu finanšu problēmu iemesls ir neatbilstoši tarifi, proti, slimnīcai samaksā mazāk, nekā šis pakalpojums izmaksā.
Vissarežģītākajā situācijā ir Rīgas Austrumu slimnīca, kas apkalpo lielāko pacientu skaitu un ir vienīgā iestāde Latvijā, kas uzņem smagus politraumu pacientus. Slimnīcas vadītāja pienākumu izpildītāja Egita Pole atgādina, ka slimnīca strādā ar zaudējumiem no 2011. gada, kad tika veiktas izmaiņas slimnīcas sniegto veselības pakalpojumu apmaksā, proti, finansējums slimnīcai ir 80-86 procenti no faktiski veiktā darba, kas katru gadu rada iztrūkumu. Vidējais finansējuma apjoms uz pacientu ir 729 eiro, bet faktiski veiktā darba izmaksas ir 800 eiro. Pagājušais gads noslēgts ar 2,5 miljonu eiro zaudējumiem. No situācijas, kad slimnīcas vadībai jādomā, kā mazināt šos zaudējumus, visvairāk cieš mediķi, kuru atalgojums vidēji ir mazāks nekā valstī - pat par 17 procentiem. Pacientu skaits Austrumu slimnīcā ir otrais lielākais Latvijā, bet finansējums - 23. zemākais. Slimnīcas vadība veikusi salīdzinājumu ar līdzīga lieluma slimnīcu Igaunijā, kur finansējums ir 145 miljoni gadā, bet Rīgas slimnīcai - 79 miljoni eiro, bet viena pacienta finansējums - Austrumu slimnīcā 851 eiro, Igaunijā - 2201 eiro.
Kopumā universitāšu klīniku darbībai šogad nepieciešami papildus 18 miljoni eiro, tāpēc Saeimas deputāti nolēmuši rakstīt vēstuli premjeram.