Mērķis – dzīve sabiedrībā

© Ekrānšāviņš no avīzes

Labklājības ministrija kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno projektu, lai ar Eiropas struktūrfondu finansējuma atbalstu radītu plašu pakalpojumu klāstu un bērni, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā, kā arī pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām spējām un ar īpašu atbalstu dzīvotu sabiedrībā. Šo procesu var nosaukt vienā vārdā – deinstitucionalizācija, kuras mērķis ir lielos institucionālās aprūpes centrus aizstāt ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.

Deinstitucionalizācija aptver bērnus, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē, bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī pieaugušos ar garīga rakstura traucējumiem. Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons pievērš uzmanību tam, kā norit deinstitucionalizācijas process, apskatot vienu no mērķa grupām - bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Latvijā ir ap 8000 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, 97 procenti no viņiem dzīvo ģimenēs. Deinstitucionalizācijas plānā tiek uzsvērts, lai atbalstītu šādu vecāku izvēli (tas ir, nenodot bērnu ilgstošās aprūpes iestādē), ir nepieciešams maksimāli palielināt pieejamo atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu klāstu ģimenes dzīvesvietā. Saskaņā ar deinstitucionalizācijas plānu pašlaik ir notikusi bērnu apzināšana un izvērtēšana, ģimenes saņēmušas informāciju par plānoto atbalsta apjomu (atelpas brīža pakalpojums - 30 diennakšu gadā, kad par bērnu pilnībā un bez maksas parūpēsies pašvaldības speciālisti; sociālā rehabilitācija un aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti) deinstitucionalizācijas projekta ietvaros, taču atklājušās vairākas problēmas - nav pietiekami daudz pakalpojuma sniedzēju, un piedāvātais atbalsta apjoms ir neliels.

Rīgas dome gan nepiedalās deinstitucionalizācijas projektā, bet sabiedrībā balstītus pakalpojumus veicina paši. Labklājības departamenta sociālo pakalpojumu sektora darba ģimenēm ar bērniem vadītāja Agnese Igaune stāsta: «Mums ir dažādas programmas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī individuālie rehabilitācijas plāni, kuros, no dažādu speciālistu viedokļa, ir izvērtēta bērna situācija un piedāvāti labākie risinājumi, kas ietver sevī visus dzīves aspektus. Otrkārt, Rīgā ir izveidoti dienas centri - kā sociālais pakalpojums ģimenei, kuros bērns ar invaliditāti ir aprūpēts, pieskatīts, notiek dzīves prasmju mācīšana, lai vecāki varētu strādāt, jo, kā mēs labi zinām, bērns ar funkcionāliem traucējumiem prasa 24 stundu aprūpi.» Speciālisti atzīst, ka šāda mērķtiecīgu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ģimenēm ar bērniem attīstīšana tiešām pilda deinstitucionalizācijas galveno mērķi. «Nenoliedzami - tas, ko mēs redzam, ka bērni arvien mazāk nonāk institūcijās, jo vecākiem tiek sniegts atbalsts,» norāda A. Igaune. Apeirons aicina cilvēkus, kuri dzīvo Rīgā, interesēties vairāk par pakalpojumiem, jo nereti vecāki nemaz nezina, ka viņi šādu atbalstu var saņemt.

***

Kas ir deinstitucionalizācija?

Tā ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē

Tas ir pretējs process cilvēku ievietošanai ilgstošās aprūpes iestādēs

Šim procesam ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb nav pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi

Avots: Neatkarīgā, pēc Labklājības ministrijas datiem

Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, projekta "Trīs ceturdaļas", līguma Nr. 2017.LV/MA/PI/05/01 ietvaros



Svarīgākais